Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
teritorijas sakopšanas un sanācijas darbi, kā rezultātā likvidēti piesārņojuma avoti un
to izplatības areāli. Veikto darbu rezultātā uzlabojās teritorijai garām tekošās
Šmerļupītes ūdens kvalitāte.
Vēl piesārņoto vietu reģistrā iekļauti tādi rūpniecības objekti, kā bijusī ādu pārstrādes
rūpnīca „Kosmoss” Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 112/114, A/S „Latvijas krāsmetāli” Rīgā,
Krustpils ielā 6, bijusī rūpnīca „Energoautomātika” Rīgā, Ganību dambī 24a, bijusī
Rīgas spuldžu rūpnīcas teritorija Rīgā, Aplokciema ielā 1, 2.
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumos paredzētās plānoto
(atļauto) izmantošanu un stāvu skaita izmaiņas šīs piesārņotās vietas neskar tieši, bet
ir izvietotas netālu no tām.
Jāpiezīmē, ka lielā daļā no minētajiem objektiem ir veikti vides piesārņojuma
novēršanas pasākumi un piesārņojuma sanācija, to teritorijās izveidoti tirdzniecības un
pakalpojumu objekti, piemēram, rūpnīcas „Kosmoss” vietā izveidots Rimi
hipermārkets “Valdemārs”, A/S „Latvijas krāsmetāli” teritorijā darbojas
SIA „Kuusakoski” metāllūžņu savākšanas laukums, bijušās rūpnīcas
„Energoautomātika” vietā darbojas SIA „Rudus” betona rūpnīca ar izejvielu
uzglabāšanas laukumiem.
Naftas bāzes un degvielas uzpildes stacijas. Viena no datu bāzē visbiežāk
pieminētajām piesārņotāju grupām ir degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes. To
darbības rezultātā, pārsvarā gan padomju gados, ir notikušas lielākas vai mazākas
naftas produktu noplūdes no cauruļvadiem un tvertnēm. Nereti piesārņojuma kontūrs
ir izpleties ārpus DUS un ietekmējis arī blakus teritorijas.
Šobrīd likumdošanas aktos (MK 16.05.2006. noteikumi Nr.400) ir iekļauta prasība, ka
DUS izveido novērošanas aku tīklu un veic regulāru gruntsūdens kvalitātes
monitoringu, kas ļauj papildus tam, ka DUS ir ierīkota elektroniskā degvielas
uzskaites sistēma, konstatēt iespējamās degvielas noplūdes. Līdz ar citiem
pretpiesārņojuma pasākumiem (pretinfiltrācijas ekrāns, dubultsienu tvertnes,
notekūdens attīrīšanas iekārtas) līdz minimumam ir ierobežota iespēja piesārņojumam
nonākt gruntī un gruntsūdenī. Kopumā piesārņoto vietu reģistrā iekļautas 16 DUS un
3 naftas bāzes (neskaitot Rīgas brīvostā esošos), kur reāli konstatēts grunts un
gruntsūdens piesārņojums. Konstatētais piesārņojums lielākoties ir lokāls un
neapdraud apkārtējās teritorijas.
Visās DUS un naftas bāzēs notiekošo regulāro gruntsūdens kvalitātes monitoringu
uzrauga Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Vietās, kur
vēsturiskā piesārņojuma dēļ ir apdraudētas blakus teritorijas, virszemes ūdenstilpes
vai ūdensgūtnes, DUS apsaimniekotāji veic pasākumus piesārņojuma lokalizēšanai un
likvidēšanai. Apjomīgi sanācijas darbi veikti bijušajā PVAS „Latvijas nafta” DUS
teritorijā Maskavas ielā 349b, ko pirms DUS pārņemšanas veica SIA „Latvija Statoil”,
kā arī bijušajā PVAS „Latvijas nafta” DUS teritorijā Brīvības gatvē 386, ko, pirms
pirms pārdošanas uzņēmumam, kas veica daudzstāvu ēku izbūvi, veica SIA
„Neste Latvija”.
Ņemot vērā to, ka 20.11.2001. MK noteikumi Nr. 483 „Piesārņoto un potenciāli
piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” neparedz kategorijas maiņu
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
171