21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

ūdensobjektu aizsargjoslās, kuras iezīmētas Rīgas plānotās (atļautās)<br />

izmantošanas kartogrāfiskajā materiālā, ievērojot likumdošanas aktu prasības;<br />

‣ netiktu precizēta <strong>teritorijas</strong> plānotā (atļautā) izmantošana četriem<br />

mikroliegumiem Rīgā;<br />

‣ iespējamai apbūvei tiktu pakļautas 57 apbūves moratorija <strong>teritorijas</strong>, kuras<br />

grozījumi iestrādā kā apstādījumu un dabas <strong>teritorijas</strong>;<br />

‣ Rīga zaudētu jaunās ADT <strong>teritorijas</strong>, kuras noteiktas Piejūras dabas parkā<br />

saskaņā ar Piejūras dabas parka plānojumu regulējošajiem MK noteikumiem<br />

Nr. 14.03.<strong>2006.</strong> spēkā ir MK noteikumi Nr.204 „Dabas parka „Piejūra”<br />

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.<br />

5.12. Kultūras mantojums un tā aizsardzība<br />

Kultūras mantojums Rīgas pilsētā veidojies vairāk nekā astoņu gadsimtu garumā un<br />

satur sevī daudzveidību, ko vēsturiskās attīstības gaitā veidojusi dinamiska politiskā<br />

un ekonomiskā attīstība, kā arī dažādu kultūru mijiedarbība. Mūsdienās saglabātais<br />

Rīgas mantojums ir unikāls ne tikai Latvijas vai Baltijas jūras valstu reģionā, bet ir<br />

nozīmīgs arī pasaules mērogā. Specifiska loma šī Rīgas mantojuma ģenēzē ir<br />

Daugavas upes deltai, kas sekmēja intensīvas kuģniecības, militāro būvju un Rīgas kā<br />

ostas pilsētas izveidošanos upes krastos.<br />

Rīgas pilsētā salīdzinoši ir lielākā kultūras pieminekļu koncentrācija Latvijā. Latvijas<br />

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kopskaitā iekļauti pāri par 8600<br />

pieminekļiem, kas atbilstoši savai specifikai iedalīti sekojošās grupās:<br />

pilsētbūvniecības, arheoloģijas, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļos. Rīgas<br />

pilsētas 2003.gada apstiprinātajās administratīvajās robežās atrodas pāri par 1670<br />

kustāmajiem un nekustāmajiem pieminekļiem, no kuriem 743 ir valsts nozīmes 4<br />

pilsētbūvniecības , 2 arheoloģijas, 244 arhitektūras, 452 mākslas, 41 vēstures<br />

pieminekļi un 923 vietējās nozīmes 4 arheoloģijas, 917 arhitektūras, 1 mākslas un 1<br />

vēstures piemineklis ko papildina vēl uzskaites grupas pieminekļi. Augšminētajā<br />

Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti Rīgas pilsētas teritorijā esošie kultūras<br />

pieminekļi kā atsevišķi savrupesoši objekti, gan arī kā kompleksi pilsētbūvniecības<br />

pieminekļi un apbūves aizsardzības <strong>teritorijas</strong>.<br />

Saskaņā ar LR Kultūras ministrijas izstrādātās un 2001.gadā apstiprinātās Nacionālās<br />

programmas “Kultūra” 2000 – 2010 [Nacionālā programma “Kultūra” 2000 – 2010 -<br />

http://www.km.gov.lv/lv/doc/dokumenti/Nacionala_programma_kultura.pdf]<br />

apakšprogrammu “Kultūras mantojums”, kultūras mantojums ir cilvēka garīgās<br />

darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā. Tā lielākā un vistiešāk uztveramā<br />

daļa ir kultūras pieminekļi – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas <strong>teritorijas</strong>, pilsētu<br />

vēsturiskie centri, ēku grupas, atsevišķas ēkas un būves, mākslas darbi, iekārtas un<br />

priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība,<br />

un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas un starptautiskajām<br />

interesēm. Kultūras mantojuma nozare Eiropas praksē aptver nekustamo un kustamo<br />

kultūras pieminekļu un ar tiem saistīto liecību apzināšanu, pētniecību, uzskaiti,<br />

saglabāšanu, izmantošanu un iesaistīšanu mūsdienu dzīves apritē.<br />

Politikas plānošanas dokuments Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas <strong>2006.</strong> –<br />

2015.gadam [Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas <strong>2006.</strong>–2015.gadam –<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

215

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!