21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Cauri teritorijai iet viens no Eiropā nozīmīgākajiem gājputnu migrāciju ceļiem, t.s.<br />

Baltās – Baltijas jūras migrāciju ceļš. Tādēļ teritorijā sastopamas ļoti daudzas<br />

caurceļojošas putnu sugas – kopā ar reti sastaptajiem ieceļotājiem 172 suga, tai skaitā<br />

gandrīz visas Latvijā sastopamās bridējputnu sugas un lielākā daļa visu iespējamo<br />

ūdensputnu, kuriem upju grīvas un Daugavgrīvas pļavas (kā arī ārpus <strong>teritorijas</strong> esošā<br />

Vecdaugavas atteka) ir nozīmīgas atpūtas un barošanās vietas. Kā nozīmīgākās<br />

caurceļotājas būtu minamas kuitalas, šņibīši un citi bridējputni. Lielā skaitā caurceļo<br />

arī bezdelīgas un čurkstes, kam teritorijā esošie niedrāji un, retos gadījumos arī kāpu<br />

kārkli ir nozīmīgas atpūtas vietas ceļošanas laikā. Ziemojot konstatētas 72 sugas, pie<br />

tam piekrastes ūdeņos ziemojošo ūdensputnu sugu sastāvs ir samērā nabadzīgs. Tas<br />

izskaidrojams ar samērā trūcīgu jūras bentosa sastāvu un, iespējams, arī ar intensīvu<br />

satiksmi. Sastopamas dažādas kaijas lielā skaitā, atsevišķos gados (atkarībā no ledus<br />

stāvokļa līcī) lielā skaitā ziemo kākauļi, teritorijā regulāri barojas jūras ērglis.<br />

Daugavgrīvas lieguma zona (ietilpst dabas parkā “Piejūra”), kas atrodas Rīgas<br />

pilsētas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes rajonā pie dzīvojamās <strong>teritorijas</strong> Daugavgrīva,<br />

tieši robežojas ar Rīgas brīvostas teritoriju. Pašreizējā lieguma zona savulaik kā<br />

liegums izveidots Buļļu salas ziemeļu galā ar platību 162 ha. Ar 14.03.<strong>2006.</strong> spēkā ir<br />

MK noteikumi Nr.204 „Dabas parka „Piejūra” individuālie aizsardzības un<br />

izmantošanas noteikumi”, kuri nosaka aizliegumus un ierobežojumus darbībām<br />

lieguma zonā un dabas liegums ieguvis dabas lieguma zonas (DLZ) statusu.<br />

Lieguma dibināšanas mērķis savulaik bijis – lielās putnu un augu sugu daudzveidības<br />

aizsardzība. Šeit tikušas konstatētas vairāk nekā 166 putnu sugas. No aizsargājamajām<br />

putnu sugām liegumā sastopami: lielais dumpis, mazais dumpis, meža zoss, niedru<br />

lija, pļavu lija, dzērve, mazais ormanītis, grieze, Šinca šņibītis, mazais zīriņš,<br />

somzīlīte, bārdzīlīte. Lieguma zonā „Daugavgrīva” sastopamas arī citas Latvijā retas<br />

putnu sugas. Lieguma zona ir nozīmīga caurceļojošo gājputnu atpūtas un barošanās<br />

vieta.<br />

80. – 90.gados liegumā bija sastopamas 10 no Latvijas 32 orhideju sugām, vietām<br />

sastopamas savdabīgas augu sabiedrības. Tomēr <strong>teritorijas</strong> dabas aizsardzības plānā<br />

(izstrādāts dabas liegumam „Daugavgrīva”, publiski pieejams internetā Dabas<br />

aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.dap.gov.lv) atzīmēts, ka pēdējos gados būtiski<br />

sarucis reto un aizsargājamo augu sugu skaits - tā 2003.gadā liegumā atrastas tikai 13<br />

retas un aizsargājamas augu sugas. Pie tam atradnēs ir mazs īpatņu skaits. 2003.gada<br />

veģetācijas sezonā konstatēto reto un aizsargājamo augu sugu dzīvotnes saistītas ar<br />

salīdzinoši sausiem biotopiem (kāpas, sausas pļavas u.c.).<br />

Reto un aizsargājamo augu sugu atradņu krasa samazināšanās saistīta ar hidroloģiskā<br />

režīma izmaiņām dabas lieguma zonā - pēdējos piecos gados teritorijā gandrīz<br />

izzudušas ūdensteces un tilpes, esošajās ūdenstilpēs krities ūdens līmenis. Otrs reto un<br />

aizsargājamo augu sugu sarukuma iemesls ir parastās niedres (Phragmites australis)<br />

ekspansija. Niedru ekspansiju sekmē gan hidroloģiskā režīma izmaiņas, gan pļavu<br />

neapsaimniekošana. Neapsaimniekotajās un daļēji apsaimniekotajās pļavās kopā ar<br />

niedrēm ieviešas krūmi.<br />

Teritorijas lielāko daļu aizņem niedrāji, daudz mazākās platībās sastopama pludmale<br />

ar kāpām, ūdenstilpes un meži. 2003.gadā liegumā konstatētas vairāk kā 44<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

207

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!