Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Transporta plūsmas nozīmīga sastāvdaļa ir pilsētas sabiedriskais transports. Rīgas
sabiedriskais transports sastāv no elektriskiem (tramvaji, trolejbusi) un motorizētiem
(autobusi, mikroautobusi) transporta līdzekļiem. Elektriskais transports tiešu emisiju
veidā gaisa piesārņojumu nerada, taču pārvietojoties aktivizē sekundāros piesārņotājus
– dažāda izmēra, tai skaitā PM 10, daļiņas.
Izmantojot dažādās Rīgas domes struktūrvienībās pieejamo informāciju par transporta
intensitāti un kustību ielās, ir iespējams novērtēt ielu pašreizējo noslodzi dažādās
diennakts stundās un analizēt transporta radīto gaisa piesārņojumu. Autotransporta
radītā piesārņojuma novērtējumam izveidota datu bāze programmatūrā „EnviMan”
(Rīgas domes Vides departaments), kura aptver lielāko daļu Rīgas ielu. Katrai ielai
vai ielas posmam ar atšķirīgu transporta intensitāti ir noteikta tās izmaiņu dinamika
atkarībā no diennakts stundas un nedēļas dienas, izmantojot automašīnu plūsmas
uzskaites datus. No šīs informācijas redzams, ka darbdienu rītos liels skaits transporta
līdzekļu iebrauc Rīgā (Rīgas centrā), toties darbdienas beigās lielākā mašīnu plūsma
virzās projām no Rīgas centra. Brīvdienās transporta plūsmā nav ne izteiktu rīta un
vakara maksimuma periodu, ne arī atšķirību starp virzieniem uz pilsētas centru un no
centra. Pastāv cieša korelācija starp transporta intensitāti ielā un piesārņotājvielu
(benzola, slāpekļa dioksīda) koncentrāciju. Piesārņojuma līmeni nosaka ne tikai
konkrētās ielas autotransporta intensitāte, bet nozīmīgs piesārņojums nāk arī no blakus
esošajām ielām, to ietekmē arī teritorijas atrašanās vieta, ielas, meteoroloģiskie
apstākļi un apbūves raksturs kopumā.
5.3.3. Monitoringa sistēma un gaisa kvalitātes izmaiņu tendences
Gaisa kvalitātes monitorings Rīgā tiek veikts dažādos līmeņos:
‣ nacionālā (veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra);
‣ pašvaldības līmenī un uzņēmumu līmenī (savstarpēji sadarbojoties veic
LVĢMA, Rīgas dome un Rīgas brīvostas pārvalde).
2003.gadā Rīgas brīvostas teritorijā tika uzstādītas 2 jaunas monitoringa stacijas, kas
kontrolē gaisa kvalitāti, kā arī laika periodā no 28.04.2007. - 31.12.2007. Viestura
prospektā 24 tika veikts cieto daļiņu PM 2.5 koncentrāciju un sastāva monitorings.
Gaisa kvalitāte Brīvostas teritorijā detalizēti apskatīta 6.1.3.nodaļā.
Monitoringa punktu skaits un izvietojums, monitoringa ilgums apkopots 18.tabulā
[dati: LVĢMA].
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
85