Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
(Curculionidae) sugu kompleksi. Teritorijā konstatētas ap 15 spradžu sugas un vairāk
nekā 30 smecernieku sugas. Tomēr pētījumā nav uzskaitītas konkrētas sugas, līdz ar
to nav zināms, vai kādai no šīm sugām ir piemērots īpašs aizsardzības statuss, t.i. vai
tās ir retas un izzūdošas sugas. Norādījums uz to, ka šī ir Rīgas nozīmes
bezmugurkaulniekiem nozīmīga vieta, kā arī tas, ka nav dotas ziņas par sugu tiesisko
aizsardzību, liek domāt, ka šeit nav konstatētas retas un aizsargājamas sugas, vien
ievērojams skaits sugu, kāpēc arī šī teritorija klasificēta kā bezmugurkaulnieku faunai
nozīmīga. Pētījuma secinājumos arī atzīmēts, ka nav nepieciešams vietai piešķirt
īpašu aizsardzības statusu, bet nodrošināt, ka tiek saglabāts esošais biotops.
Augstākminētais pētījums visas Spiļves pļavas klasificē arī kā Eiropas nozīmes
„Putniem nozīmīgs biotops”. Šeit konstatēta Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu
suga grieze Crex crex (15 - 25 pāri), ka arī citi pļavu putni - kuitala Numenius
arquata, dzeltenā cielava Motacilla flava, kārklu ķauķis Locustella naevia, upes
ķauķis L. fluviatilis u.c. Šai teritorijai nekad nav bijis piešķirts aizsardzības statuss.
Nav pieejama informācija par objektiem, kas šajā teritorijā varētu tikt attīstīti. Tomēr
ir skaidrs, ka īstenojot apbūvi, šīs teritorijas biotops, kas ir svarīgs gan tajā
dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem, gan griezēm, tiks pilnībā iznīcināts. Griežu
pastāvēšana šajā teritorijā nebūs iespējama.
Grieze ir Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājama suga, kas iekļauta Putnu direktīvas I
pielikumā (sugas, kuru populāciju aizsardzībai jāpieņem īpaši pasākumi attiecībā uz to
dzīvesvietu aizsardzību) un pasaulē apdraudēto putnu kategorijā. Pēc griežu
populācijas lieluma Spilves pļavas kopā ar Spilves lidlauku atbilst putniem
starptautiski nozīmīgo vietu kritērijiem [Heath & Evans 2000, Račinskis 2004].
Pašlaik Spilves pļavas kopā ar Spilves lidlauku ir lielākā griežu ligzdošanas vieta
Rīgā. Šīs teritorijas nozīme sugas aizsardzībai perspektīvā var ievērojami pieaugt arī
nacionālā un starptautiskā mērogā, turpinoties griezēm piemēroto ligzdošanas biotopu
zudumam ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām aizaugšanas un apmežošanās,
intensīvas apsaimniekošanas, vai zemju transformācijas un apbūves rezultātā.
Grozījums vērtējams negatīvi, jo paredz neapbūvētas teritorijas apbūvi un
izmantošanu vietā, kas raksturīga ar augstu bioloģisko daudzveidību. Samazināsies
zaļo teritoriju īpatsvars pilsētā. Pie tam attiecībā uz griežu populāciju jāņem vērā Sugu
un biotopu aizsardzības likuma 11.pants, kas nosaka:
“Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to
attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:
1) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas
guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;
2) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;
3) putnu dzīvotņu piesārņošana, kaitējuma nodarīšana tām vai citāda putnu
traucēšana”.
No putnu aizsardzības viedokļa optimālais Spilves pļavu un lidlauka izmantošanas
veids būtu zālāju biotopu saglabāšana un mērķtiecīga apsaimniekošana, lai nepieļautu
aizaugšanu ar krūmiem vai niedrēm. Tāpēc viens no negatīvo ietekmi mazinošiem
pasākumiem tajās Spilves pļavu platībās, kuras netiks apbūvētas, būtu griežu
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
392