21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Neapšaubāmi, ka šādam projektam būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums tad, kad<br />

būs zināmi detalizēti tā tehnoloģiskie risinājumi.<br />

Daudz lielāku ietekmi uz vidi var radīt <strong>teritorijas</strong> uzbēršana līdz līmenim, kas izslēdz<br />

tās applūšanu. Relatīvi nelielas, iespējams – pat minimālas, sekas<br />

inženiertehniskajiem pasākumiem varētu būt uz nelielām salām vai pussalām, jo šeit<br />

gruntsūdens līmenis faktiski vienmēr atbilst virszemes ūdens līmenim apkārtējās<br />

ūdenstecēs vai ūdenstilpēs, bet plūsmai ir vairāk vai mazāk izteikts radiāls raksturs<br />

(tas ir, uz visām debess pusēm). Par piemēru var uzskatīt Ostas infrastruktūras objektu<br />

pārcelšanas uz Krievu salu projektu, kura ietvaros ir paredzēta <strong>teritorijas</strong> (“salas”)<br />

inženiertehniskā sagatavošana, proti – uzbēršana. Kā liecina plānotās darbības IVN<br />

rezultāti, uzbēršana un, līdz ar to, arī <strong>teritorijas</strong> aizsardzība pret applūšanu, konkrētajā<br />

gadījumā nevar radīt būtisku ietekmi uz pieguļošajām teritorijām un tuvumā esošo<br />

īpaši aizsargājamu dabas teritoriju – Mīlestības saliņu.<br />

Minētais piemērs liecina, ka katrā konkrētajā gadījumā <strong>teritorijas</strong> inženiertehniskās<br />

sagatavošanas projekts ir jāapskata atsevišķi, detalizēti un tam jāveic ietekmes uz vidi<br />

novērtējums.<br />

Kā minēts 5.13.4.nodaļā, veicot <strong>teritorijas</strong> uzbēršanu sauszemē, var izveidoties<br />

situācija, kad applūšanas risks kļūst reāls platībās, kas uz doto brīdi neapplūst<br />

(piemēram, Spilves lidostas apkārtnē un Langas lejtecē [PAIC, 2008]).<br />

Datormodelēšanas rezultāti liecina par to, ka uzbēršanas rezultātā no applūšanas droši<br />

var būt pasargāta tikai konkrētā teritorija, turpretī piegulošās <strong>teritorijas</strong> – pastiprināti<br />

applūdīs. Turklāt, plūdi var izpausties platībās, kur līdz tam tie nebija novēroti. Tas ir<br />

arī pilnīgi loģiski, jo inženiertehniskie pasākumi, lai kādi tie arī būtu, spēj cīnīties<br />

tikai ar sekām. Tie nekādā gadījumā nevar aizkavēt, traucēt vai kā citādi ietekmēt<br />

galveno plūdu cēloni – ūdens līmeņa celšanos Rīgas jūras līča dienviddaļā, kā arī<br />

regulēt Daugavā ieplūstošā ūdens apjomu. Līdz ar to, ja ūdens vairs nevar appludināt<br />

kādu teritoriju, kas ir aizsargāta, viņš appludinās citu, kurā pretplūdu aizsardzības<br />

pasākumi nebūs veikti.<br />

Praksē ir daudzkārt pierādījies, ka pret vienu mūsdienu procesu vērstās darbības<br />

izsauc citas (tipisks piemērs – pārpurvošanās vietās, kur tiek traucēta dabiskā ūdens<br />

plūsma), kā arī šo procesu aktivizācija ārpus darbības zonas (tipisks piemērs – Rīgas<br />

līča krasta pastiprināta izskalošana abpus aizsargierīcēm – betona plātnēm,<br />

Daugavgrīvas salā). Proti, faktiski veidojas apburtais loks: veicot krastu<br />

nostiprināšanu konkrētā iecirknī, paaugstinās tā aizsardzības spējas, kamēr<br />

nenostiprināto iecirkņu – samazinās.<br />

Turklāt ir jāņem vērā tas, ka, nostiprinot krastus, tiek nopietni mainīti apstākļi palieņu<br />

ekosistēmās, kurās, cita starpā, tieši plūdu iespaidā ir izveidojušies īpaši aizsargājami<br />

biotopi. Ievērojamu lomu spēlē arī vizuālais izskats, jo krastu aizsargbūves parasti ir<br />

masīvas, neestētiskas un jebkuru neizbēgamo bojājumu gadījumā atstāj degradētas<br />

<strong>teritorijas</strong> iespaidu.<br />

Reālā situācija dabā (apbūves sadalījums gar krastiem, iedzīvotāju blīvums, izcilu un<br />

nozīmīgu kultūrvēsturisku objektu esamība applūduma zonā, pamatkrastu<br />

izskalošanas ātrums, erozijas riska pakāpe un tml.) liecina par to, ka Rīgas ūdensteču<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

431

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!