Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
kopumā pārsniedz attiecīgās darbības vai pasākuma nodarīto kaitējumu videi un
sabiedrībai (Vides aizsardzības likuma 3.panta 4.punkts).
Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir noteikti vairākos starptautiskajos dokumentos.
Vispasaules ANO Galotņu sammitā Johannesburgā 2002.gadā tika pieņemts
Ilgtspējīgas attīstības ieviešanas plāns (balstās uz Riodežaneiro deklarāciju), kuru
parakstīja arī Latvija. Šis plāns nosaka trīs galvenos mērķus, kas ir jāsasniedz, lai
nodrošinātu ceļu uz ilgtspējīgu attīstību. Tie ir: nabadzības novēršana, ilgtspējīgu
patēriņa un ražošanas modeļu maiņa, dabas resursu aizsardzība un pārvaldība.
Baltijas jūras reģiona dienas kārtība 21.gadsimtam – Baltija 21 (Agenda Baltic
21) ir nozīmīgs starptautisks dokuments ilgtspējīgas attīstības principa ieviešanā
Baltijas jūras valstu reģionālās attīstības un vides politikā. Agenda Baltic 21 prasības
atbilst globālās Agenda 21 prasībām, kuru Latvija atzinusi kā ANO dalībvalsts.
Rīgai kā Eiropas Savienības dalībvalsts galvaspilsētai saistoša ir arī Lisabonas
stratēģija [Presidency conclusions…, 2000], kuru Eiropas Padome pieņēma
2004.gada martā, nosakot mērķi Eiropas Savienībai kļūt par konkurētspējīgāko un
dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Gadu vēlāk Eiropas Kopienas
sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību Gēteborgā [Eiropas lietu birojs, Pozīcija Nr.2...,
2004., Eiropas lietu birojs, Sākotnējā pozīcija..., 2004] tika pieņemta vienošanās
Lisabonas procesam pievienot ekoloģisko aspektu. Stratēģija šobrīd balstās uz trīs
pīlāriem: ekonomiskā, sociālā un ekoloģiskā atjaunotne. Gēteborgā vides jomā tika
noteiktas četras prioritātes: klimata maiņas – siltumnīcas efekta - samazināšana;
transports – pāreja no “ielu transporta” uz citiem transporta veidiem, pieaugošo
transporta apjomu, sastrēgumu, trokšņa un piesārņojuma problēmu risināšana;
sabiedrības veselība – pārtikas drošība un kvalitāte, ķīmisko vielu lietošana, u.c.;
resursu pārvaldība.
Lisabonas stratēģijā un vēlāk Gēteborgā noteiktās ilgtspējības prioritātes nav
ieviešamas bez aktīvas vietējā līmeņa izpildvaras iesaistīšanās, jo īpaši
nodarbinātības, sociālās integrācijas un vienādo iespēju vietējā līmenī, vides un
informācijas sabiedrības jomās.
Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģija [Commission of the European
Communities..., 2001] līdzīgi kā Lisabonas stratēģija, ir viens no būtiskākajiem ES
stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem, kas nosaka ES virzību uz ilgtspējīgu
attīstību. Tās uzdevumi ir:
‣ vides izmaksu iekļaušana preču un pakalpojumu cenās;
‣ investēt zinātnē un tehnoloģijās labākai nākotnei;
‣ uzlabot komunikācijas un mobilizēt pilsoņus un uzņēmumus;
‣ ierobežot klimata izmaiņas un palielināt tīrās enerģijas lietošanu;
‣ risināt sabiedrības veselības problēmas;
‣ atbildīgāk pārvaldīt dabas resursus;
‣ uzlabot transporta sistēmu un teritorijas izmantošanas pārvaldi.
Uz Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam grozījumiem visvairāk attiecas
punkti par dabas resursu pārvaldību un transporta sistēmas uzlabošanu, jo Teritorijas
plānojuma grozījumos ir paredzēts saskaņot atļauto zemes izmantošanu ar dabas parka
„Piejūra” individuālajiem izmantošanas un aizsardzības noteikumiem, kā arī pie Rīgas
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
35