Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
intensīvu rūpniecisku apbūvi, tāpat pirms tās īstenošanas jāierīko piemērotas
inženierkomunikācijas (kanalizācija, lietus notekūdeņu kanalizācija, ūdensapgāde).
Grozījumi vērtējami neitrāli, jo šī teritorija tās esošā izmantojuma dēļ pati par sevi
nav nozīmīga ne no bioloģiskā, ne ainaviskā aspekta. Šī ir optimāla vieta gan lidlauka
attīstībai, gan Ostas ražošanas un komercdarbības apbūves izvietošanai, gan Jūras
ostas darbībām, jo teritorijas tiešā tuvumā nav jutīgu teritoriju (apdzīvotas vietas, īpaši
aizsargājamas dabas teritorijas).
Spilves pļavas. Dabas pamatnes teritoriju (~44 ha platībā) gar Hapaka grāvi līdz
projektējamajam dzelzceļa pievedceļam uz Krievu salu plānotā (atļautā)
izmantošana tiek grozīta uz Ostas lidlauka izbūves teritoriju.
Grozītie Apbūves noteikumi paredz nosacījumu attiecībā uz Ostas lidlauka statusu un
izmantošanu – ja 24 mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas netiek
apstiprināts lidlauka skiču projekts, teritorijai automātiski mainās plānotais (atļautais)
izmantošanas mērķis no Ostas lidlauka teritorijas uz Ostas ražošanas un
komercdarbības apbūves teritoriju.
Šobrīd teritorija ir saimnieciski maz izmantota, neapbūvēta, pļavas biotops, līdzīgi kā
lielākā daļa Spilves pļavu teritorijas. Teritorijas DA ir ierīkoti mazdārziņi un saceltas
dārza mājiņas.
Visa Spilves pļavu teritorija saskaņā ar 2003. - 2004.gadā SIA „TOP VIDE” veiktā
apjomīgā pētījuma „Dabas pamatnes teritorijas precizēšana Rīgas pilsētas teritorijas
plānojumam” rezultātiem ir atzīmēta kā Rīgas nozīmes „Bezmugurkaulnieku faunai
nozīmīga teritorija”. Šeit konstatēti higrofilie spradžu (dzimta Chrysomelidae –
lapgrauži, apakšdzimta Alticinae – spradži), augsto lakstaugu sabiedrību smecernieku
(Curculionidae) sugu kompleksi. Teritorijā konstatētas ap 15 spradžu sugas un vairāk
nekā 30 smecernieku sugas. Tomēr pētījumā nav uzskaitītas konkrētas sugas, līdz ar
to nav zināms, vai kādai no šīm sugām ir piemērots īpašs aizsardzības statuss, t.i. vai
tās ir retas un izzūdošas sugas. Norādījums uz to, ka šī ir Rīgas nozīmes
bezmugurkaulniekiem nozīmīga vieta, kā arī tas, ka nav dotas ziņas par sugu tiesisko
aizsardzību, liek domāt, ka šeit nav konstatētas retas un aizsargājamas sugas, vien
ievērojams skaits sugu, kāpēc arī šī teritorija klasificēta kā bezmugurkaulnieku faunai
nozīmīga. Pētījuma secinājumos arī atzīmēts, ka nav nepieciešams vietai piešķirt
īpašu aizsardzības statusu, bet nodrošināt, ka tiek saglabāts esošais biotops.
Augstākminētais pētījums visas Spiļves pļavas klasificē arī kā Eiropas nozīmes
„Putniem nozīmīgs biotops”. Šeit konstatēta Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu
suga grieze Crex crex (15 - 25 pāri), ka arī citi pļavu putni - kuitala Numenius
arquata, dzeltenā cielava Motacilla flava, kārklu ķauķis Locustella naevia, upes
ķauķis L. fluviatilis u.c. Tomēr šai teritorijai nekad nav bijis piešķirts aizsardzības
statuss. Tajā pašā laikā pētījumā atzīmēts, ka lidlauka izmantošana līdzšinējiem
mērķiem nav pretrunā ar tā pļavās ligzdojošo griežu aizsardzību, un otrādi – griezes
nerada riska situācijas gaisa transportam, jo ligzdošanas laikā reti un nelabprāt lido.
Tādējādi, ja šai teritorijai ir Ostas lidlauka statuss, tā nodrošina griežu populācijas
pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus. Gadījumā, ja lidlauka pastāvēšana netiek
nodrošināta un teritorijas plānotais (atļautais) izmantošanas mērķis mainās uz Ostas
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
389