RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

More documents

Recommendations

Info

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ mašīnu stāvlaukums pašā ezera dienvidrietumu krastā). Tāpat ir jāņem vērā tas, ka no ezera tuvumā izvietotajiem privātmāju būvlaukumiem atsūknēto gruntsūdeni parasti pārsūknē (novada) tieši ūdenstilpē. Līdz 1998.gada 1.oktobrim Juglas ezeru izmantoja arī kā pilsētas dzeramā ūdens avotu. 5.4.4. Mazo ūdensteču un ūdenstilpju vides stāvoklis Rīgas pilsētā esošajās mazajās ūdenstecēs un ūdenstilpēs faktiski nav saglabājies nedz dabiskais hidroloģiskais režīms, nedz dabiskā ūdens kvalitāte. Tā iemesls ir vispārzināms – cilvēka darbība, kuras rezultātā mazie ūdens objekti ir pilnīgi vai daļēji aizbērti, iztaisnoti, ievadīti cauruļvadu tīklā un tml., bet to akvatorijās tiek ievadīti notekūdeņi, turklāt bieži – bez jebkādas attīrīšanas. Latvijā mazo upju kvalitātes vērtēšanai lieto bioloģiskās kvalitātes vērtējuma sistēmu. Tā balstās uz makrozoobentosa cenozēm, jo tās ir stabilākas nekā planktona cenozes. Izmantojot šo novērtēšanas sistēmu, Latvijas mazās upes tiek iedalītas 7 kvalitātes kategorijās: no oligosaprofītiem (tīrs ūdens) līdz pat polisaprofītiem (ļoti piesārņots). Saskaņā ar šo novērtējuma sistēmu, Rīgas mazajās upītēs ūdens ir vairāk vai mazāk piesārņots [LVS 240:1999]. Vecdaugava. Vecdaugava ir sens Daugavas grīvas fragments. Pašreizējā stāvoklī tā veido ap 130 ha lielu ūdenstilpi, kurai ir daudz atteku, applūstošu salu, pussalu un plaša piekrastes pļavu zona. Senā Daugavas grīva ir iekļauta dabas liegumā “Vecdaugava”. Vecdaugavu ar Daugavu savieno Audupe. Virszemes ūdens testēšanas rezultāti rāda, ka Audupē organisko vielu koncentrācija atbilst vājam piesārņojumam, savukārt kopējā fosfora koncentrācija norāda uz nenozīmīgu antropogēnu ietekmi. Arī Vecdaugavā konstatēts paaugstināts organiskā piesārņojuma līmenis un tāda fosfora un slāpekļa savienojumu koncentrācija, kas liecina par vāju antropogēnu ietekmi [Naftas produktu..., 2003]. Vissarežģītākā situācija ir Hapaka grāvī, Lāčupītē, Mārupītē un Šmerļupītē. ĶSP (ķīmiskais skābekļa patēriņš) un BSP (bioloģiskais skābekļa patēriņš) visaugstākais ir Velnezerā un pilsētas kanālā, kā arī Šmerļupītē un Hapaka grāvī, kur minētie rādītāji vairākkārt pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju [Nikmane u.c, 2003.]. Pilsētas kanālā arī pēc veiktās tīrīšanas novērota intensīva toksisko zilaļģu Aphanizomenon flos - aquae, Microcystis aeruginosa un citu ziedēšana [Nikmane u.c, 2003]. Toksisko aļģu problēma aktuāla ir arī Bābelītī un citās Rīgas ūdenstilpēs [Balode u.c, 2005]. Savdabīgi ir tas, ka Pilsētas kanālā novērota Rīgas līcim raksturīgu kramaļģu (piemēram, Coscinodiscus granii) klātbūtne, kas liecina par jūras ūdeņu ieplūšanu kanālā. Bioloģijas institūts ir veicis pētījumus ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai Mārupītē. To rezultātā novērtēts ūdeņu ķīmiskais sastāvs un difūzā piesārņojuma izplatība. Atbilstoši rezultātiem, Mārupīte raksturojama kā ūdenstece, kur organisko vielu un biogēno elementu noslodze daudzkārt pārsniedz pašas upes mineralizācijas un šo ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 112
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ vielu transformācijas spējas. Mārupīti zināmā mērā var uzskatīt par mazo ūdensteču indikatoru Rīgas teritorijā un šis, 2001.gadā veiktais pētījums, liecina, ka ekoloģiskā situācija Mārupītē neatbilst kvalitatīvas dzīvesvides prasībām. 5.4.5. Ūdens kvalitāte peldvietās Ūdens kvalitāte peldvietās ir ļoti cieši saistīta ar virszemes ūdens kvalitāti visā ūdenstecē vai ūdenstilpē, it īpaši – runājot par nelieliem objektiem. Rīgas pilsētā ir divas oficiālas peldvietas - Vecāķi un Vakarbuļļi. Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” bez minētajām oficiālajām peldvietām peldūdens kvalitāti kontrolē arī Bābelītī, Dambjapurva ezerā, Daugavā (pie Salu tilta un Zaķusalas), Gaiļezerā, Juglas ezerā, Ķīšezerā, Linezerā un Velnezerā. Iedzīvotāji peldas arī pilsētas teritorijā esošajos karjeros. Ūdens kvalitāte peldvietās jāvērtē atbilstoši Ministru kabineta 12.03.2002. noteikumiem Nr.118 ”Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (ar 01.10.2002. grozījumiem (MK noteikumi Nr.446) un 04.10.2005. grozījumiem (MK noteikumi Nr.752). Ņemot kopumā, lielākajā skaitā gadījumu, ūdens kvalitāte peldvietās agrākajos gados atbilda augstāk minēto noteikumu kritērijiem. Tomēr atsevišķos gadījumos Daugavā, Bābelītī, kā arī Vecāķos, Vakarbuļļos un Buļļu salas dambja galā ir bijuši novēroti normatīvu (it īpaši – mikrobioloģisko) pārsniegumi, tas ir, peldēties šajās vietās nav bijis ieteicams. 5.4.6. Pazemes ūdens režīms Rīgas pilsētas robežās aktīvās ūdens apmaiņas zonu veido sekojoši pazemes ūdens kompleksi (no augšas uz leju): kvartāra, Pļaviņu – Amulas un Arukilas – Amatas [Levins I. u.c, 1998]. Kvartāra ūdens kompleksu veido gruntsūdens jeb pirmais bezspiediena ūdens horizonts, pusspiediena ūdens horizonti, kas izvietojas gan smilšaino nogulumu starpslāņos un/vai lēcās starp dūņu slāņiem Litorīnas jūras nogulumos, gan Baltijas ezera un limnoglaciālajās smiltīs. Nav izslēgts, ka kvartāra sistēmas apakšējā daļā (morēnā) var veidoties arī spiedienūdens, tomēr šādiem horizontiem praktiskas nozīmes nav. Gruntsūdens ir izplatīts visā apskatāmajā teritorijā, horizonts veidojas pateicoties atmosfēras nokrišņu infiltrācijai (tajā skaitā, sniega kušanas ūdeņiem). Tā augšējā daļa izvietojas gan holocēna (mūsdienu) nogulumos – tehnogēnajos veidojumos (uzbērumā), Daugavas veidotajos nogulumos jeb alūvijā, vēja darbības (eolajos nogulumos), purvu nogulumos, jaunāko Baltijas jūras attīstības stadiju smilšainajos nogulumos (galvenokārt, Litorīnas jūras veidojumos), gan augšējā pleistocēna nogulumos – galvenokārt Baltijas ledus ezera, dažkārt - arī atsevišķos sprostezeros, izgulsnējušos tā saucamajos glaciolimniskajos nogulumos. Horizonts ir tieši hidrauliski saistīts ar virszemes ūdeņiem, kā arī ar augšējā devona Salaspils spiedienūdens horizontu. ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 113
Page 1 and 2:
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 119: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
Page 201 and 202:
Page 203 and 204:
Page 205 and 206:
Page 207 and 208:
Page 209 and 210:
Page 211 and 212:
Page 213 and 214:
Page 215 and 216:
Page 217 and 218:
Page 219 and 220:
Page 221 and 222:
Page 223 and 224:
Page 225 and 226:
Page 227 and 228:
Page 229 and 230:
Page 231 and 232:
Page 233 and 234:
Page 235 and 236:
Page 237 and 238:
Page 239 and 240:
Page 241 and 242:
Page 243 and 244:
Page 245 and 246:
Page 247 and 248:
Page 249 and 250:
Page 251 and 252:
Page 253 and 254:
Page 255 and 256:
Page 257 and 258:
Page 259 and 260:
Page 261 and 262:
Page 263 and 264:
Page 265 and 266:
Page 267 and 268:
Page 269 and 270:
Page 271 and 272:
Page 273 and 274:
Page 275 and 276:
Page 277 and 278:
Page 279 and 280:
Page 281 and 282:
Page 283 and 284:
Page 285 and 286:
Page 287 and 288:
Page 289 and 290:
Page 291 and 292:
Page 293 and 294:
Page 295 and 296:
Page 297 and 298:
Page 299 and 300:
Page 301 and 302:
Page 303 and 304:
Page 305 and 306:
Page 307 and 308:
Page 309 and 310:
Page 311 and 312:
Page 313 and 314:
Page 315 and 316:
Page 317 and 318:
Page 319 and 320:
Page 321 and 322:
Page 323 and 324:
Page 325 and 326:
Page 327 and 328:
Page 329 and 330:
Page 331 and 332:
Page 333 and 334:
Page 335 and 336:
Page 337 and 338:
Page 339 and 340:
Page 341 and 342:
Page 343 and 344:
Page 345 and 346:
Page 347 and 348:
Page 349 and 350:
Page 351 and 352:
Page 353 and 354:
Page 355 and 356:
Page 357 and 358:
Page 359 and 360:
Page 361 and 362:
Page 363 and 364:
Page 365 and 366:
Page 367 and 368:
Page 369 and 370:
Page 371 and 372:
Page 373 and 374:
Page 375 and 376:
Page 377 and 378:
Page 379 and 380:
Page 381 and 382:
Page 383 and 384:
Page 385 and 386:
Page 387 and 388:
Page 389 and 390:
Page 391 and 392:
Page 393 and 394:
Page 395 and 396:
Page 397 and 398:
Page 399 and 400:
Page 401 and 402:
Page 403 and 404:
Page 405 and 406:
Page 407 and 408:
Page 409 and 410:
Page 411 and 412:
Page 413 and 414:
Page 415 and 416:
Page 417 and 418:
Page 419 and 420:
Page 421 and 422:
Page 423 and 424:
Page 425 and 426:
Page 427 and 428:
Page 429 and 430:
Page 431 and 432:
Page 433 and 434:
Page 435 and 436:
Page 437 and 438:
Page 439 and 440:
Page 441 and 442:
Page 443 and 444:
Page 445 and 446:
Page 447 and 448:
Page 449 and 450:
Page 451 and 452:
Page 453 and 454:
Page 455 and 456:
Page 457 and 458:
Page 459 and 460:
Page 461 and 462:
Page 463 and 464:
Page 465 and 466:
Page 467 and 468:
Page 469 and 470:
Page 471 and 472:
Page 473 and 474:
Page 475 and 476:
Page 477 and 478:
Page 479 and 480:
Page 481 and 482:
Page 483 and 484:
Page 485 and 486:
show all

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...