Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
periods bija laika posms no 1954. līdz 1961.gadam, kad ik gadus ierīkoja 25 – 40
jaunus urbumus [Levina N. u.c, 1997].
Paralēli decentralizētajai, pakāpeniski attīstījās arī centralizētā ūdensapgāde - kā
pirmā ierīkota ūdensgūtne „Baltezers” (1904.gadā). Visintensīvākās pazemes ūdens
ieguves laikā (XX gadsimta septiņdesmitajos gados) Rīgas pilsētas reģionā darbojās 8
ūdensgūtnes – „Baltezers”, „Baltezers – I”, „Baltezers – II”, „Zaķumuiža”,
„Remberģi”, „Gauja – I”, „Gauja – eksperimentālā” un „Katlakalns”. Uz 2008.gada
decembri darbojas 5 pazemes ūdensgūtnes [SIA „Rīgas ūdens” nepublicētie dati,
2008]. Īsas ziņas par tām skatīt 26.tabulā, bet iegūstamā ūdens apjomu – 26.attēlā
[SIA „Rīgas ūdens”, 2006].
26.tabula.
Nosaukums
Ekspluatācijas
sākums
Rīgas pilsētas centralizētās ūdensgūtnes
Izmantojamais
Ekspluatācijas
krājumi,
horizonts tūkst. m 3 /dnn.
Ūdens ieguve
2006. gadā,
tūkst. m 3
Urbumu
skaits
Baltezers 1904. Kvartāra 8890,1 162
Baltezers - I 1952. Kvartāra 219,0 388,0 79
Baltezers - II 1975. Kvartāra 2795,8 22
Katlakalns 1963. Gaujas 14,0 - 15
Gauja - I 1969. Kvartāra 188,2 - 61
Gauja -
1964. Kvartāra - 18
eksperimentālā
Zaķumuiža 1935. Kvartāra 24,0 80
11947,3
1962. Gaujas 7,5
3
Remberģi 1962. Kvartāra 16,0 48
2329,3
1975. Gaujas 11,1
3
Visinteresantākā no pazemes ūdensgūtnēm ir „Baltezers”, kurā izmanto gruntsūdens
resursu mākslīgu papildināšanu (tā saucamo infiltrāciju) ar virszemes ūdeņiem no
infiltrācijas baseiniem. Šo sistēmu izmanto no XX gadsimta 50 – ajiem gadiem, lai
palielinātu Baltezera ūdensgūtnes debitu. Gruntsūdeņu krājumu papildināšanai
baseinos pievada Mazā Baltezera ūdeņus; ir paredzēta iespēja kompensēt ūdens
resursus arī no Gaujas. Ūdens filtrācija caur kvartāra smiltīm līdz kaptāžas ierīcēm
nodrošina tā attīrīšanos no organiskajām un suspendētajām vielām; neadsorbējamo un
ķīmiski noturīgo hlorīda jonu satura samazināšanās notiek, pateicoties ūdens
atšķaidīšanai.
Dzeramā ūdens sagatavošanas komplekss „Daugava” ūdeni ņem no Rīgas HES
ūdenskrātuves un ar pirmā pacēluma sūkņu stacijas palīdzību pa diviem spiedvadiem
(diametrs 1200 mm) padod uz attīrīšanas ietaisēm, kas atrodas pilsētas robežās -
14 km attālumā no ūdensgūtnes (pie Bauskas un Ziepniekkalna ielu krustojuma). Šajā
kompleksā ietilpst arī pazemes rezervuāri ar tilpumu 4 x 10 000 m³ un otrā pacēluma
sūkņu stacija. Rīgas HES ūdenskrātuvi sāka izmantot 1976.gadā. Ūdens daudzums, ko
no tās var iegūt dzeramā ūdens sagatavošanai, šobrīd praktiski nav ierobežots.
Bez centralizētās Rīgas pilsētā plaši attīstīta arī decentralizētā ūdensapgāde, tas ir –
atsevišķi dziļurbumi (artēziskās akas). Turklāt artēziskās akas izmanto gan dzeramā,
gan tehniskā ūdens ieguvei, tās spēj nodrošināt atsevišķu rūpnīcu, ražotņu, firmu, kā
arī individuālo dzīvojamo māju prasības pēc ūdens. Uz doto brīdi Rīgas pilsētas
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
124