RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

More documents

Recommendations

Info

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ metodikai, mikrolieguma teritorija atbilst bioloģiski vērtīga zālāja statusam. Mikrolieguma apkārtnē esošo zālāju platības veido Spilves lidlauks, nedaudz tālāk – kultivētās Spilves pļavas. Lai nodrošinātu Jumstiņu gladiolas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus (mitras, mēreni mitras pļavas), mikrolieguma apkārtnē nedrīkst tikt veiktas darbības, kas varētu mainīt hidroloģisko režīmu mikrolieguma teritorijā. Pašā mikroliegumā atļautās un aizliegtās darbības reglamentē likums „Sugu un biotopu aizsardzības likums” un MK 30.01.2001. noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi”. 6.1.11. Jutīgās ūdens ekosistēmas Pēc kopējā sugu sastāva Daugavas grīvas posma fitoplanktonu veido saldūdens sugas ar eirihalīno jūras sugu piejaukumu. Latvijas teritorijā esošajā Daugavas daļā pavisam ir konstatētas ap 200 fitoplanktona sugu. Visvairāk ir pārstāvētas zaļaļģes Chlorophyta – ap 80 sugām, tad seko diatomas Bacillariophyta – ap 70 sugām, zilaļģes Cyanophyta, pirofītaļģes Pyrrophyta un citas. Tomēr sugu skaits un biomasa dažādos Daugavas posmos ir atšķirīga, ko ietekmē tādi faktori kā straumes ātrums, ūdens temperatūra, gaisma, biogēno vielu koncentrācija ūdenī. Daugavas grīvas rajonā konstatētas ap 110 fitoplanktona sugām. Daugavas grīvas rajona fitoplanktona sugu sastāvu būtiski ietekmē gan intensīvā kuģu satiksme, gan pilsētas notekūdeņi, gan Rīgas jūras līča ūdeņu svārstības. Dažādas izcelsmes notekūdeņu ievadīšanas rezultātā Daugavas ūdenī ir palielināta biogēno vielu koncentrācija, kas veicina noteiktas fitoplanktona grupas skaita un biomasas pieaugumu. Tas, savukārt, liecina ka šis upes posms ir viens no vispiesārņotākajiem rajoniem. Pēdējo desmit gadu laikā cilvēka darbības rezultātā ir pieaugusi upes eitrofikācija – piesārņojums ir lielāks par dabisko upes pašattīrīšanās spēju. Tā rezultātā ir konstatēts straujš zilaļģes Microcystis aeruginosa skaita un biomasas pieaugums, kas masveidā savairojoties daļēji var ietekmēt cilvēka veselības stāvokli – peldoties upē var izraisīt dažādas pakāpes ādas apsārtumus un niezi. Potenciāli toksiskā Microcystis aeruginosa ir daļējs barības avots atsevišķām zooplanktona sugām, tomēr to toksīni var kavēt sugu vairošanos un palielināt mirstību. Novērojami divi fitoplanktona attīstības maksimumi – pavasarī (aprīlis - maijs) un rudenī (oktobris - novembris). Fitoplanktona rudens ziedēšanas intensitāte ir zemāka nekā pavasarī. Fitoplanktons stipri veicina zivju barības bāzes attīstību, jo ūdensaugi ir trofiskās ķēdes pirmais posms, kas krasi ietekmē zooplanktona attīstību: uzreiz pēc fitoplanktona pieauguma vērojams arī zooplanktona pieaugums. Zooplanktons sastāv no līcī pastāvīgi mītošā, no Baltijas jūras ienestā un no Daugavas saldūdenī esošā planktona. Lai gan hidroloģisko apstākļu ietekmē mainās jūras, iesāļūdens un saldūdens sugu attiecība, tomēr kopumā dominē iesāļūdens sugas. Zooplanktona sugu un kvantitatīvais sastāvs ir nestabils un atkarīgs ne tikai no sezonālām izmaiņām, bet arī no Daugavas hidroloģiskā režīma, kā arī piekrastē valdošajiem vējiem un straumēm. Zooplanktona biocenozes sastāvu, sugu skaitu un biomasu ietekmē atšķirīgie vides faktori – straumes ātrums, ūdens līmenis u.c. katrā ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 280
Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija _____________________________________________________________________ Daugavas rajonā. Līdzīgi kā fitoplanktonam, arī zooplanktonam lielāka sugu daudzveidība ir Daugavas augštecē – šajā posmā ir konstatēts ap 60 zooplanktona sugu. Atsevišķos Daugavas iecirkņos ar līdzīgu hidroloģisko stāvokli zooplanktona biocenozes struktūru var ietekmēt konkrēti piesārņojuma avoti. Apmēram 6 – 12 km pirms Daugavas iztekas jūrā zooplanktona biocenozi vēl veido tipiskās upes sugas – Keratella quadrata, Keratella cochlearis, Brachionus calyciflorus, Brachionus quadridentatus, Euchlanis dilatata, Lecane luna, Polyarthra vulgaris, Polyarthra euryptera, kamēr upes iztekas zooplanktona biocenozē var dominēt atsevišķas Rīgas līča sugas – Eurytemora affinis, Acartia bifilosa, Synchaeta baltica, Synchaeta monopus. Zooplanktons ir galvenais barības objekts reņģēm, brētliņām un visu zivju mazuļiem. Galvenie bentosa organismu izplatības, skaita un biomasas ietekmējošie faktori ir upes gultnes raksturojums – smilšaina vai akmeņaina, ūdensaugu daudzums, straumes ātrums. Sugu skaita un daudzveidības samazināšanos veicina lokāli piesārņojuma avoti un mehāniska iejaukšanās, pārveidojot dabisko upes gultni. Daugavas lejteces bentosa fauna ir salīdzinoši nabadzīga, kas saistīta ar regulāru Daugavas gultnes izskalošanu vai padziļināšanas darbu veikšanu. Daugavas grīvas rajonā upes gultne ir vienveidīga, to veido smilts, grants, sanesumi un detrīta slānis. Tādējādi šajā upes posmā ir izteikta vienas zoobentosa grupas dominēšana – mazsaru tārpi Oligochaeta veido 38 – 91% no kopējā organismu skaita un 69% no biomasas. Posmi, kur konstatētas augstas mazsaru tārpu Oligochaeta skaita un biomasas koncentrācijas ir Doles sala, kā arī Mīlgrāvis, kur to skaits dažkārt sasniedz 75 līdz pat 100% no organismu kopējā skaita. Šajos pašos Daugavas rajonos ir sastopami arī trīsuļodu kāpuri, to skaits var sastādīt 57 līdz 89% no organismu kopējā skaita. Šo organismu grupu dominēšana liecina par ūdensbaseina antropogēno piesārņojumu. Makrozoobentoss (īpaši dažas tā sugas) ir vērtīgs barības objekts, ar kuru aktīvi barojas vimbas, lucīši, salakas, plekstes un ķīši. Daugava caur Mīlgrāvja kanālu ir savienota ar Ķīšezera ziemeļrietumu daļu. Savukārt Ķīšezera dienviddaļā Jugla pienes ūdeņus no Juglas ezera, kā arī no Mazā un Lielā Baltezera. Tā kā Ķīšezera līmenis ir tikai nedaudz virs jūras līmeņa, tad, dominējot rietumu vējiem, ezerā parasti var konstatēt arī iesāļā jūras ūdens ieplūdi. Literatūras dati liecina, ka Ķīšezera fitoplanktona, zooplanktona un bentosa sugu sastāvs jau ap 1950.-jiem gadiem norāda uz ezera eitrofikāciju. Ķīšezera fitoplanktonu galvenokārt veido stāvošiem ūdeņiem raksturīgais sugu sastāvs – vicaiņi (Synura uvella, Dinobryon divergens), kramaļģes (Asterionella formosa, Diatoma elongatum v. actinastroides), zilaļģes (Gloeotrichia echinulata, Anabena sp.). Masveidā attīstās arī volvokāļi (Chlamydomonas monadina, Ch. reinhardii, Ch. reticulata) un heterokonti (Tribonema bombycinum, T. minus). Savukārt, ieplūstot sāļajam jūras ūdenim, Ķīšezerā ir sastopamas arī kramaļģes (Coscinodiscus granii, Chaetoceros wighamii, Ch. danicus) un zilaļģes (Aphanizomenon flos-aquae, Diatoma elongatum). Beidzamajos gados, it īpaši - karstās vasarās, Ķīšezerā ir konstatēta potenciāli toksisko zilaļģu Microcystia aeruginosa, Anabena sp., Aphanizomenon flos-aquae ziedēšana. ______________________________________________________________________________ SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts 281
Page 1 and 2:
Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 3 and 4:
Page 5 and 6:
Page 7 and 8:
Page 9 and 10:
Page 11 and 12:
Page 13 and 14:
Page 15 and 16:
Page 17 and 18:
Page 19 and 20:
Page 21 and 22:
Page 23 and 24:
Page 25 and 26:
Page 27 and 28:
Page 29 and 30:
Page 31 and 32:
Page 33 and 34:
Page 35 and 36:
Page 37 and 38:
Page 39 and 40:
Page 41 and 42:
Page 43 and 44:
Page 45 and 46:
Page 47 and 48:
Page 49 and 50:
Page 51 and 52:
Page 53 and 54:
Page 55 and 56:
Page 57 and 58:
Page 59 and 60:
Page 61 and 62:
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
Page 129 and 130:
Page 131 and 132:
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159 and 160:
Page 161 and 162:
Page 163 and 164:
Page 165 and 166:
Page 167 and 168:
Page 169 and 170:
Page 171 and 172:
Page 173 and 174:
Page 175 and 176:
Page 177 and 178:
Page 179 and 180:
Page 181 and 182:
Page 183 and 184:
Page 185 and 186:
Page 187 and 188:
Page 189 and 190:
Page 191 and 192:
Page 193 and 194:
Page 195 and 196:
Page 197 and 198:
Page 199 and 200:
Page 201 and 202:
Page 203 and 204:
Page 205 and 206:
Page 207 and 208:
Page 209 and 210:
Page 211 and 212:
Page 213 and 214:
Page 215 and 216:
Page 217 and 218:
Page 219 and 220:
Page 221 and 222:
Page 223 and 224:
Page 225 and 226:
Page 227 and 228:
Page 229 and 230:
Page 231 and 232:
Page 233 and 234:
Page 235 and 236:
Page 237 and 238: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 287: Rīgas teritorijas plānojuma 2006.
Page 339 and 340:
Page 341 and 342:
Page 343 and 344:
Page 345 and 346:
Page 347 and 348:
Page 349 and 350:
Page 351 and 352:
Page 353 and 354:
Page 355 and 356:
Page 357 and 358:
Page 359 and 360:
Page 361 and 362:
Page 363 and 364:
Page 365 and 366:
Page 367 and 368:
Page 369 and 370:
Page 371 and 372:
Page 373 and 374:
Page 375 and 376:
Page 377 and 378:
Page 379 and 380:
Page 381 and 382:
Page 383 and 384:
Page 385 and 386:
Page 387 and 388:
Page 389 and 390:
Page 391 and 392:
Page 393 and 394:
Page 395 and 396:
Page 397 and 398:
Page 399 and 400:
Page 401 and 402:
Page 403 and 404:
Page 405 and 406:
Page 407 and 408:
Page 409 and 410:
Page 411 and 412:
Page 413 and 414:
Page 415 and 416:
Page 417 and 418:
Page 419 and 420:
Page 421 and 422:
Page 423 and 424:
Page 425 and 426:
Page 427 and 428:
Page 429 and 430:
Page 431 and 432:
Page 433 and 434:
Page 435 and 436:
Page 437 and 438:
Page 439 and 440:
Page 441 and 442:
Page 443 and 444:
Page 445 and 446:
Page 447 and 448:
Page 449 and 450:
Page 451 and 452:
Page 453 and 454:
Page 455 and 456:
Page 457 and 458:
Page 459 and 460:
Page 461 and 462:
Page 463 and 464:
Page 465 and 466:
Page 467 and 468:
Page 469 and 470:
Page 471 and 472:
Page 473 and 474:
Page 475 and 476:
Page 477 and 478:
Page 479 and 480:
Page 481 and 482:
Page 483 and 484:
Page 485 and 486:
show all

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

RÄ«gas teritorijas plÄnojuma 2006. - 2018.gadam grozÄ«jumu ...