Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Tomēr augstāk minētā ietekme uz ūdens vides bioloģiskajiem resursiem nav
novēršama pilnībā, tāpēc, pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas, konkrētajā vietā
vienmēr tiek veikts zivsaimnieciskais novērtējums, kā arī saņemti nosacījumi par laika
periodiem, kad šos darbus veikt, lai nodarītais kaitējums būtu vismazākais. Zivju
resursu aģentūra arī aprēķina videi nodarītos zaudējumus, ko RBP kompensē naudas
izteiksmē. RBP veic arī ikgadēju zivju mazuļu ielaišanu Daugavā atbilstoši Zivju
resursu aģentūras ekspertīzes atzinumā veiktajiem aprēķiniem.
Zaudējuma, kas tiks nodarīts ūdens bioloģiskajiem resursiem gultnes padziļināšanas
darbu izpildes un izņemtās grunts izgāšanas zonās, lielums būs atkarīgs no sekojošiem
faktoriem:
‣ izņemamā grunts apjoma;
‣ darbu izpildes tehnikas un tehnoloģijas;
‣ vai paredzēta grunts refulēšana krastā;
‣ darbu izpildes sezonas – ziemā (decembris-marts) un vasarā (jūnijs-augusts)
zaudējuma lielums ir ievērojami mazāks nekā pavasarī (aprīlis-jūnijs) un
rudenī (septembris-novembris);
‣ piesārņojošo vielu koncentrācijas gultnes sedimentos;
‣ izņemamās grunts struktūras un granulometriskā sastāva;
‣ hidrometeoroloģiskajiem (temperatūras, vēju režīma, viļņošanās) un
hidroloģiskajiem apstākļiem (dziļuma, straumju ātruma un virziena).
Pirms padziļināšanas darbu uzsākšanas, tiek ņemti grunts paraugi un analizēti
laboratoriski, lai noteiktu sedimentu kvalitāti un izvēlētos optimālāko variantu to
izvietošanai vai utilizēšanai. Tādējādi par padziļināšanas darbu vietu, apjomiem,
izmantotajām tehnoloģijām, laiku tiek informētas vides uzraudzības institūcijas un
saņemtas atļaujas. Tiek ievēroti visi vides institūciju izsniegtie nosacījumi un
ieteikumi darbu izpildei, lai maksimāli samazinātu ietekmi uz vidi.
6.2. Lidostas „Rīga” teritorija
6.2.1. Lidostas „Rīga” teritorija un tās esošā izmantošana
Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākā lidosta Baltijas valstīs. Tā nodrošina
starptautiskos pasažieru un kravas gaisa pārvadājumus. Aviolīnijas savieno Rīgu
gandrīz ar visām Eiropas valstīm. Reisus uz Rīgu veic „SAS”, „Lufthansa”,
„Finnair”, „Ryanair” u.c. aviokompānijas. Arvien vairāk pasažieru tiek pārvadāts arī
ar Latvijas aviosabiedrībām, no kurām lielākā ir „Air Baltic”. No lidostas „Rīga”
šobrīd tiek veikti 99% lidojumu Latvijā. 2006.gadā regulāros pasažieru lidojumus no
lidostas “Rīga” veica 16 aviosabiedrības:
„Air Baltic”, „Aer Lingus”, „Aeroflot”, „Austrian Airlines”, „British Airways”,
„ČSA Czech Airlines”, „EasyJet”, „Finnair”, „KLM Royal Dutch Airlines”, „LOT
Polish Airlines”, „Lufthansa”, „Norwegian Air Shuttle”, „Ryanair”, „SAS”,
„Turkish Airlines” un „Uzbekistan Airways”.
Regulārie tiešie lidojumi 2006.gada beigās Rīgu savienoja ar 43 pilsētām 27 Eiropas,
Āzijas, Amerikas un Āfrikas valstīs, t.i. par 10 vairāk nekā 2005.gada nogalē. Tās
bija: Amsterdama, Baku, Barselona, Bergena, Berlīne, Brisele, Cīrihe, Diseldorfa,
Dubaja, Dublina, Frankfurte, Gēteborga, Glāzgova, Hamburga, Helsinki, Hurgada,
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
295