Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
attiecībā uz daļu no mājām var tikt piemēroti vājāki trokšņa normatīvi. Piemēram,
iepriekš kāda četrstāvu daudzdzīvokļu māja atbilstoši Rīgas teritorijas apbūves un
izmantošanas noteikumiem ir mazstāvu māja, kurai dienas trokšņa robežlielums ir
50 dB (A), vakara trokšņa robežlielums ir 45 dB (A), bet nakts trokšņa robežlielums ir
40 dB (A). Savukārt, atbilstoši grozītajiem noteikumiem šī pati māja ir daudzstāvu
dzīvojamā māja, kurai trokšņa robežlielums ir par 5 dB (A) lielāks katrā no pozīcijām.
Tātad šai mājai tajā pašā situācijā var netikt piemēroti prettrokšņa pasākumi.
Grozītajos noteikumos terminu “Dvīņu māja” (2.27.punkts) un “Rindu māja”
(2.86.punkts) definīcijās papildus iekļauta prasība – “kopējai bloķējošai sienai jābūt
ugunsdrošai”. Tā ir pozitīva izmaiņa no ugunsdrošības viedokļa.
Grozīto noteikumu 2.34.punktā ieviests jauns termins “Iedibināta apbūve”. Noteiktas
īpašas prasības renovējot, rekonstruējot vai pārbūvējot ēkas fasādi iedibinātas apbūves
situācijā (378.punkts). Šim punktam paredzama pozitīva ietekme uz ainavu.
Grozīto noteikumu 2.47.punktā ir paplašināts to būvju loks, kas tiek uzskatītas par
jaunbūvēm – “.. kā arī jauna būve uz agrākās būves pamatu daļas, kas ir mazāka par
30% no agrākās būves pamatu apjoma” (esošajos noteikumos – “būve, kas tiek būvēta
pilnīgi no jauna uz jauniem pamatiem ..”. Attiecībā uz jaunbūvēm ir stingrākas
prasības kultūras pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās (4.3.nodaļa), tāpēc šī
izmaiņa vērtējama pozitīvi. Jaunas būves būvniecība uz agrākās būves pamatu daļas,
kas ir ne mazāka par 30% no agrākās būves pamatu apjoma, ir rekonstrukcija
(2.82.punkts).
Esošajos noteikumos mežs Rīgas pilsētā nozīmē sabiedrībai pieejamu teritoriju,
savukārt, grozīto noteikumu 517.1.punktā noteikts, ka mežs, kas atrodas privātā
īpašumā var nebūt sabiedrībai pieejams. Meži Rīgas pilsētas teritorijā pilda
galvenokārt rekreācijas funkciju. Tiem visiem ir liela antropogēna slodze, tāpēc to
bioloģiskā un ekoloģiskā vērtība (kā mežam raksturīgo organismu dzīves vide) ir
samērā zema. Kaut arī šī izmaiņa grozītajos noteikumos ir ieviesta atbilstoši Meža
likuma piektā panta otrajai daļai, tā vērtējama negatīvi, jo sabiedrībai slēgtais mežs
vairs nepilda rekreācijas funkciju un arī tā bioloģiskā un ekoloģiskā vērtība joprojām
paliek zema.
Grozīto noteikumu 2.67.punktā ir definēts jēdziens “Pazemes būve”, kā arī
314.punktā noteiktas papildus prasības, būvējot pazemes būves vai būves ar pazemes
stāviem. Šīs papildus prasības vērtējamas pozitīvi, jo tās nosaka pirms pazemes būves
projektēšanas veikt hidroģeoloģisko izpēti un saņemt dendrologa atzinumu, lai
noteiktu būves potenciālo ietekmi uz vidi un saglabājamiem kokiem, kā arī nodrošināt
apstādījumu saglabāšanai nepieciešamo hidroloģisko režīmu.
Grozīto noteikumu 2.70.punktā lietots un definēts jauns būves veids –
“Pilsētbūvnieciskais akcents”. Centru apbūves teritorijas, kur atļautais stāvu skaits ir
17 un vairāk stāvi, noteiktas par pilsētas nozīmes pilsētbūvnieciskiem akcentiem
(372.punkts). No ainaviskā aspekta pozitīvi vērtējams ir 373.punkts, kurā ir noteiktas
īpašas prasības pilsētbūvnieciskiem akcentiem Rīgas vēsturiskā centra tuvumā.
Grozīto noteikumu 2.83.punktā termina “Rekreācija” definīcijā ieviests papildinājums
“racionāli”: “- cilvēka fiziskā un garīgā potenciāla atjaunošana, racionāli izmantojot
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
444