21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns <strong>2006.</strong> – 2012.gadam. Atkritumu<br />

apsaimniekošanas plāna mērķis ir novērst atkritumu rašanos un nodrošināt ievērojamu<br />

kopējo radīto atkritumu daudzuma samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu<br />

rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu<br />

izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības<br />

veicināšanu. Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong> grozījumos ir noteiktas<br />

prasības objektiem, pie kuriem jāveido atkritumu šķirošanas laukumi, t.i., tiks<br />

nodrošinātas iespējas atkritumu šķirošanai.<br />

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (apstiprināta MK 2000.gada<br />

16.maijā). Programmas mērķi ir saglabāt un atjaunot ekosistēmas un to dabiskās<br />

struktūras daudzveidību, saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību,<br />

saglabāt savvaļas sugu, kā arī kultūraugu un mājdzīvnieku šķirņu ģenētisko<br />

daudzveidību, veicināt tradicionālās ainavas struktūras saglabāšanos, nodrošināt dzīvās<br />

dabas resursu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu. Nacionālā programma paredz<br />

noteikt Rīgas jūras līci par īpaši jutīgu teritoriju. Citas bioloģiskās daudzveidības ziņā<br />

vērtīgākās <strong>teritorijas</strong> Rīgā ir:<br />

‣ Baltijas jūras piekrastē - 9 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi un 13 Eiropas<br />

nozīmes biotopi, smilšainas pludmales, embrionālās kāpas, priekškāpas,<br />

pelēkās kāpas, mežainās jūrmalas kāpas un Eiropā un Latvijā aizsargājamas<br />

pļavas.<br />

‣ Vērtīgas mežu <strong>teritorijas</strong> - Vecāķu - Vecdaugavas, Biķernieku, Šmerļa,<br />

Jaunciema mežu teritorijās, tās atbilst ES nozīmes prioritāri aizsargājamam<br />

biotopam – boreālie meži.<br />

‣ Pilsētas teritorijā esošie vecie un dobumainie koki.<br />

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> – <strong>2018.gadam</strong> grozījumu ieviešanas rezultātā ir ar<br />

atbilstošu zemes izmantošanu (Apstādījumu un dabas <strong>teritorijas</strong>) nostiprināti jauni<br />

mikroliegumi – Juglas palienes pļavai, Bukultu vecupei, smiltāju pļavai ar jūrmalas<br />

armēriju dabas parkā „Piejūra”, jumstiņu gladiolas audzei Rīgas pilsētā, līdz ar to var<br />

uzskatīt, ka šie grozījumi veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu daļā<br />

<strong>teritorijas</strong>, tomēr pieļauj vērtīgo Spilves pļavu apbūvi, kas ir negatīvi vērtējams.<br />

Nacionālais attīstības plāns (NAP). Latvijā pašlaik spēkā ir Nacionālais attīstības<br />

plāns 2007. – 2013.gadam. Lai novērtētu Nacionālā attīstības plāna īstenošanas<br />

iespējamo būtisko ietekmi uz vidi un savlaicīgi novērstu vai mazinātu ar NAP<br />

īstenošanu saistītās negatīvās ietekmes uz vidi, arī tam tika veikts stratēģiskais<br />

ietekmes uz vidi novērtējums.<br />

Nacionālā attīstības plāna 2007. - 2013.gadam izstrāde tika uzsākta jau 2004.gada<br />

vidū. Tas ir vidēja termiņa stratēģiskās plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas<br />

galvenos attīstības virzienus un parāda valsts un sabiedrības svarīgākos uzdevumus<br />

ceļā uz tālāku mērķi politiķiem, ierēdņiem un ikvienam Latvijas iedzīvotājam. NAP ir<br />

stratēģisks plānošanas dokuments septiņu gadu periodam. Tā koncepcija pamatā<br />

balstīta uz Latvijas Republikas Saeimas 2005.gada 26.oktobrī apstiprināto zinātnieku<br />

grupas izstrādāto konceptuālo dokumentu „Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks<br />

pirmajā vietā”, kura pamatā savukārt ir uz cilvēku centrēta pieeja un izvēle par labu<br />

izaugsmes scenārijam. Cilvēka dzīves kvalitātes pieaugums tiek izvirzīts par valsts<br />

izaugsmes mērķi.<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

54

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!