Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Kā izriet no 25.tabulas, dienu skaits, kad Daugavas grīvas iecirkni klāj ledus, ir
neliels. Ledus vidējie biezumi nepārsniedz 36 cm. Bez tam šajā iecirknī netiek
novērota ledus sablīvēšanās. Tomēr, jāņem vērā, ka, veidojoties ledus segai, tā
pastāvīgi tiek salauzta, un lejup pa straumi dreifē ledus gabali.
Daugavas upes straumes ātrums apskatāmajā posmā ir atkarīgs no Rīgas HES darbības,
kā arī no ūdens līmeņa Rīgas jūras līcī. Straumes ātrumi virsējā slānī ievērojami
atšķiras no straumes ātrumiem pie gultnes (dibena). Visbiežāk izplūdstraume tiek
novērota virsējā slānī jau pusstundu pēc HES pārgāziena, bet dibenslānī vēl stundu
turpinās ieplūdstraume.
Maksimālais straumes ātruma lielums tiek novērots pie maksimālajiem Rīgas HES
pārgāzieniem (3600 m 3 /s) un sasniedz 0,7 m/s. Turklāt, pie pazeminātiem ūdens
līmeņiem Rīgas jūras līcī (vēja atplūdu gadījumā, H = - 100 cm) straumes ātrums
palielinās līdz 0,75 m/s, bet pie paaugstinātiem ūdens līmeņiem Rīgas līcī (vēja
uzplūdu gadījumā, H = +100 cm) - samazinās līdz 0,65 m/s.
Minimālo Rīgas HES pārgāzienu gadījumā (600 m 3 /s) straumes ātrums ir apmēram
0,10 m/s. Ilggadīgais vidējais noteces apjoms apskatāmajā upes posmā ir 20 km 3 un
tam atbilstošais vidējais caurplūdums 630 m 3 /s.
Pavasara palu, ko izraisa ūdens caurplūduma pieaugums un ledus un vižņu
sastrēgumi, maksimālais caurplūdums var sasniegt 9000 m 3 /s. Dabiskos apstākļos
maksimālie pali ir vērojami no ledus brīvā upē 15 – 20 dienas pēc ledus iešanas
sākšanās, kad arī vērojams lielākais gada caurplūdums. Palu konkrētie termiņi un
apjomi pa gadiem mainās un atsevišķa katra gada izpausmēm ir nejaušs raksturs, taču
Daugavā tie ir vairāk vai mazāk prognozējami [dati par straumes ātrumiem no
Darbības plāna ostai- korektu atsauci].
Kā redzams, Daugavas ūdens līmenis ir mainīgs, turklāt, tā izmaiņas nav viennozīmīgi
interpretējamas, bet tendences – viegli izprotamas. Līdz ar to, ar Daugavu tieši
saistītās ūdenstilpes un gruntsūdens horizonts tās tuvumā ir ļoti jūtīgi pret
piesārņojumu Daugavā, jo līmeņa izmaiņu gadījumā piesārņojuma mobilitāte pieaug.
5.4.2. Ūdens kvalitāte Daugavā
Daugavas ūdeņu ķīmiskais sastāvs veidojas visā tās sateces baseinā gan dabisko, gan
antropogēno faktoru ietekmē; to kvalitāti būtiski ietekmē HES kaskādes aizsprosti,
ieplūstošā virszemes, pazemes un, it īpaši – notekūdens, kvalitāte.
Daugava Rīgas pilsētas robežās pieder pie karpveidīgo zivju ūdeņiem, kuros ir
iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius),
asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci. Šiem ūdeņiem
nacionālos kvalitātes kritērijus nosaka Ministru kabineta 12.03.2002. noteikumi
Nr.118 ”Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” (ar 01.10.2002.
grozījumiem (MK noteikumi Nr.446) un 04.10.2005. grozījumiem (MK noteikumi
Nr.752), kas harmonizēti ar Eiropas Savienības Saldūdens zivju direktīvu 78/659/EEC.
Daugavas ūdens kvalitāte līdz šim praktiski pēc visiem rādītājiem iekļaujas šajos
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
109