Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Vecāķu vietas nosaukums nāk no “Vecā āķa”- Daugavas attekas. Kopš XVII gs.
Vecāķi pazīstami kā zvejniekciems. 1898.gadā šeit pēc mecenāta A.Dombrovska
iniciatīvas sāka piešķirt gruntsgabalus vasarnīcām. 1934.gadā te atklāja dzelzceļa
satiksmi. Vecāķu stacija atrodas 18,3 km attālumā no Rīgas Centrālās stacijas. Šī ēka
tika būvēta kā klasicisma stila industriālās apbūves paraugs un ir arhitektūras
piemineklis. Oficiāli Vecāķi kā atsevišķa teritoriālā vienība pastāvēja līdz 1949.gadam,
kad tika iekļauta Rīgā. Vecāķi vairumam rīdzinieku asociējās ar pludmali, kura ir
platākā Baltijas krastā un ik vasaru pulcē tūkstošiem atpūtnieku.
Mangaļsala ir viena no Rīgas vizītkartēm tiem, kas Rīgā iebrauc pa jūras ceļu. Līdz
19.gs. vidum tā tiešām bijusi sala, tagad tā ir pussala. Tieši no Mangaļsalas jūrā
iestiepjas mols, kas būvēts 1850. – 1861.gadā un kura celtniecībai aktīvi sekoja pats
Krievijas cars, kurš to vairākkārt apmeklēja, par ko liecina uz mola saglabājušies
piemiņas akmeņi. Mangaļsala par Rīgas sastāvdaļu kļuva tikai 1960.gadā.
Vecmīlgrāvis savu nosaukumu ieguvis jau bīskapa Alberta laikā, kad saskaņā ar Romas
pāvesta bullu bīskaps Alberts 1205.gadā desmit kilometrus uz ziemeļiem no toreizējās
Daugavas grīvas, labajā krastā lika uzcelt cisterciešu Svētā Nikolaja klosteri un jau pēc
trim gadiem to sāka apdzīvot mūki. Vecmīlgrāvja centrā atrodas Baltā baznīca, kas
pašreizējā izskatā celta no 1876. - 1879.gadam, iesvētīta 1788.gadā un ir vienīgā
baznīca, kuras tornī atrodas bāka. 1904.gadā Mīlgrāvja Atturības biedrībai
“Ziemeļblāzma” tika uzcelts biedrības nams Ziemeļblāzma, kuru 1906.gadā
nodedzināja soda ekspedīcija. Kultūras pils "Ziemeļblāzma" tagadējā ēka būvēta 1910.
– 1913.gadā, lai apkārtējo kokzāģētavu strādniekiem būtu pilnvērtīga sabiedriskā un
kultūras dzīve. 1900.gadā A. Dombrovskis uzcēla Zaļo skolu strādnieku bērniem un
1907.gadā – Burtnieku māju, kura deva pajumti latviešu rakstniekiem un kultūras
darbiniekiem Krišjānim Baronam, Kārlim Skalbem, Jānim Jaunsudrabiņam un citiem.
Jaunmīlgrāvis ir samērā jauna Rīgas daļa – tikai XIX gs. 70.gados tika radīta
Mīlgrāvja priekšosta, jo te Daugava bija dziļāka un ilgāk brīva no ledus. Līdz ar Rīgas –
Daugavpils dzelzsceļa izbūvi, kuru vēlāk pagarināja līdz Viduskrievijai, graudu
eksportam bija vajadzīga piemērota osta. 1872.gadā Jaunmīlgrāvī labības novietošanai
tika uzceltas 18 noliktavas ar koptilpumu 1,5 milj. pudu. Šeit tika celtas rūpnīcas, no
kurām lielākās bija Heflingera superfosfāta fabrika un Jesena porcelāna fabrika. Abas
rūpnīcas 1915.gadā evakuēja uz Krieviju, nevienai netika atdotas iekārtas. Padomju
laikos caur šo rajonu ienāca padomju kultūra. Šeit tika būvēti komunistiskās
celtniecības paraugi – daudzdzīvokļu kopmītņu tipa nami. Jaunmīlgrāvī celtie nami
parasti atradās tuvu dzelzceļam, to apkārtni greznoja papeļu un bērzu audzes. Tagad
Jaunmīlgrāvī atrodas ražošanas apvienība Cido, kas ražo dažādus dzērienus un izcilais
latviešu hokejists Sandis Ozoliņš izveidojis pasaules klases standartam atbilstošu golfa
laukumu. Bet tāpat kā pirms pusotra gadsimta Jaunmīlgrāvis ir un paliek nozīmīga
Rīgas eksportosta – tagad no tās eksportē kokmateriālus, metālu un naftas produktus.
Pētersala - tā ir pilsētas daļa starp Pulkveža brieža, Hanzas, Eksporta un Lugažu ielām.
Teritoriju šķērso viena no vecākajām kādreizējās Pēterburgas priekšpilsētas ielām 510m
garā Pētersalas iela, kuras nosaukums cēlies no toreizējās Daugavas salas - Pētersala,
kas agrāk saukta par Gustavsalu. Apbūve pētersalā sākusies, galvenokārt, XIX gadsimta
otrajā pusē.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
65