Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
kas pārsvarā sastāv no 1960.gados celtām dzīvojamām ēkām. Teika atrodas nelielā
attālumā no pilsētas centra, tādēļ viegli sasniedzama.
Teikas rajonā starp Vairoga, Brīvības un Starta ielām atrodas vēsturisks ražošanas
uzņēmumu rajons, kur strādājusi „Valsts Elektrotehniskā Fabrika” (VEF). Pašlaik šeit
darbojas vairāki metālapstrādes uzņēmumi, piemēram, A/S „Rīgas Vagonbūves
rūpnīca”, SIA „Vairogs M”, SIA „Serverstaļļat”. Šis ir viens no lielākajiem
rūpniecības rajoniem pilsētā.
Vidzemes priekšpilsētas teritorija ir ezeriem bagāta, jo tajā atrodas septiņi ezeri un
vairākas upes: Bābelītes ezers (6,9 hektāri), Dambjapurva ezers (1,7 hektāri), Juglas
ezers (570 hektāri), Gaiļezers (7,6 hektāri), Ķīšezers (1730 hektāri), Linezers (2,3
hektāri) un Velnezers (3,5 hektāri), kā arī Juglas upe, Mazā Jugla, Juglas kanāls,
Piķurgas upīte, Šmerļupīte, Gaiļupīte, Strazdupīte.
Juglas upe savieno Ķīšezeru ar Juglas ezeru. Pāri ved 3 metāliski dzelzceļa tilti.
Brīvības iela iet pāri upei pa 2 dzelzsbetona caurtekām, vienai no caurulēm (ziemeļu
pusē) piekļaujas metālkonstrukciju aizsprosts 66 m garumā. Sliežu platums aizsprostā
38 m, augstums 4,5 m. Juglas upe savienojas ar Lielo Baltezeru. Pilsētas iedzīvotāji
atpūtai izmanto Velnezeru, Linezeru, Gaiļezeru, Dambjapurva ezeru, Bābelīti un
Ķīšezeru. Visintensīvāk atpūtai izmanto mežu masīvus jauno dzīvojamo rajonu
tuvumā - Biķernieku mežu, Šmerļa mežu, tur ievērojami ir arī mežu bojājumi. Lai
saglabātu mežaudzes, nepieciešama šo un citu audžu rekonstrukcija un teritoriju
labiekārtošana.
Zemgales priekšpilsēta atrodas pilsētas dienvidrietumu daļā, Daugavas kreisajā
krastā. Zemgales priekšpilsēta robežojas ar Kurzemes rajonu un Rīgas rajonu,
Daugava to atdala no Latgales priekšpilsētas, tajā ietilpst Āgenskalns, Torņkalns,
Zolitūde, Ziepniekkalns, Bieriņi, Pleskodāle un Šampēteris.
Zemgales priekšpilsētā ir daudz parku un skvēru. Pavisam to ir ap 22 ar kopējo platību
76,65 ha. Ievērojamākie no tiem ir Arkādijas dārzs un viena no iecienītākajām
pilsētnieku atpūtas vietām jau kopš 18.gs. - Māras dīķa apkārtne, tā sauktā Altona, kas
tika iekārtota 1794.gadā.
1786.gadā Rīgas pilsētas robežās iekļāva daļu Āgenskalna. 1828.gadā tajās iekļāva arī
teritoriju ap tagadējo Nometņu un Mārupes ielu. Ziemeļu kara laikā Āgenskalns tika
nopostīts, drīz to atjaunoja, bet, tuvojoties franču armijai, 1812.gadā pārpratuma dēļ
nodedzināja, tad vēlreiz uzcēla no jauna.
Āgenskalns dažviet apbūvēts ar daudzstāvu namiem, bet bruģētās ieliņas ar koka
ēkām atgādina par kādreizējo priekšpilsētu. Āgenskalna apkārtnes apbūve ir koka
arhitektūras pērle. Āgenskalnā šobrīd saglabājies Pārdaugavas senākais 18. – 19.gs.
vienlaidus apbūves rajons (teritorijā starp Nometņu, Slokas, Eduarda Smiļģa un Talsu
ielu) ar seno ielu tīklu.
Jaunie laiki ieviesuši savu kārtību – vēl nesen Āgenskalna galvenais tirdzniecības
centrs bija tirgus, tagad līdzās parādījies jauns tirdzniecības nams, kā arī daudzi
rūpniecības, saimniecības un pārtikas preču veikali apkārtējo ielu namos.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
68