21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

prognozēm), Rīgas līča zemākajā (dienvidu) piekrastē relatīvais ūdens līmenis varētu<br />

celties ne mazāk kā par 50 – 70 cm [Eberhards, 2003]. Saprotams, ka tas izraisīs<br />

gruntsūdens līmeņa celšanos zemākajos iecirkņos, lokālu īslaicīgi pastāvošu<br />

ūdenstilpju izveidošanos un esošo paplašināšanos, upju palieņu pļavu applūšanu.<br />

Spēcīgu vētru laikā priekškāpu josla Daugavgrīvas salas austrumdaļā var tikt pilnīgi<br />

noskalota un iesāļie jūras ūdeņi ieplūdīs Buļļupē, sagraujot savdabīgo saldūdens<br />

ekosistēmu.<br />

Tomēr, XXI gadsimtā jūras krasta līnija nevar bīstami pietuvoties Rīgas pilsētas<br />

daudzstāvu apbūvei, bet pilsētas teritorija nevar applūst. Izņēmums ir tie iecirkņi, kas<br />

jau applūst, turklāt applūšanas gadījumi spēcīgu ziemeļrietumu vētru iespaidā kļūs<br />

biežāki [Eberhards, 2003].<br />

Atsevišķiem Rīgas iecirkņiem ir raksturīgi dabiskie pārpurvošanās procesi.<br />

Galvenokārt pārpurvošanās izplatīta Rīgas dienvidu un dienvidrietumu daļās;<br />

pārpurvoti ir arī atsevišķi Juglas ezera un Ķīšerzera krasti, kā arī plašas <strong>teritorijas</strong><br />

Vecdaugavā, Krievu salā, gar Buļļupes krastiem, Spilves pļavās un gandrīz pilnīgi<br />

visa Mīlestības saliņa. Dienvidaustrumos Rīgas un Olaines pagasta robeža ir noteikta<br />

Medema purvā, kuru intensīvi izstrādā (iegūst kūdru). Visplašākais pārpurvotais<br />

iecirknis Rīgas dienvidrietumos ir Zolitūdes jeb Mukupurvs.<br />

Ņemot kopumā, pārpurvoto teritoriju platības Rīgā pakāpeniski samazinās. Par<br />

piemēru var kalpot Hausmaņa purvs, kas kādreiz atradās pilsētas austrumu daļā –<br />

Augusta Deglava un Lielvārdes ielas rajonā. Purvā ierīkoja izgāztuvi (tā saucamo<br />

Deglava ielas izgāztuvi); saistībā ar daudzdzīvokļu māju apbūvi, purvs faktiski<br />

likvidēts.<br />

Bez dabiskajiem, ir izplatīti arī pārpurvošanās procesi, kas aktivizējas cilvēka<br />

darbības rezultātā. Šāda veida pārpurvošanās visbiežāk ir saistīta ar ievērojama<br />

biezuma uzbērumu ierīkošanu, nepārdomātu vai nepareizu hidrotehnisko būvju<br />

ierīkošanu un izmantošanu, ar nepietiekamu caurteku diametru, kā arī neiztīrītām,<br />

piegružotām vai citādi bojātām kanalizācijas un meliorācijas sistēmām. Parasti šie<br />

procesi ir izplatīti lokāli, bet to rezultātā izveidojušos nogulumu biezums ir neliels.<br />

Kas attiecas uz sanešu plūsmu un iespējamo gultnes aizsērēšanu, tad šie procesi<br />

Daugavas lejasgalā pēdējās desmitgadēs ir krasi samazinājušies, jo sanešu<br />

izgulsnēšanās galvenokārt notiek Daugavas HES ūdenskrātuvēs, bet gultnes un krastu<br />

izskalošana Rīgas HES lejas bjefā jau ir beigusies. Ilgstošu vētru laikā uz Daugavu<br />

var būt virzīta sanešu plūsma no Rīgas jūras līča, taču šis process nevar radīt<br />

nopietnas problēmas apskatāmajā Daugavas posmā (Rīgas robežās), jo attālums no<br />

jūras tomēr ir ievērojams.<br />

Teorētiski ir iespējama situācija, kad milzīgi (ekstrēmi) pavasara pali sakrīt ar<br />

atplūdiem Rīgas jūras līcī. Šādā, visai retā situācijā, ir iespējama Daugavas gultnes<br />

izskalošanas sākšanās, taču šāda varbūtība pastāvēs vienmēr, pilnīgi neatkarīgi no tā,<br />

vai jebkura plānotā darbība tiks realizēta, jeb nē.<br />

Visā Rīgas teritorijā vērojama zemes virsmas sēšanās, tās ātrums ir aptuveni 2 – 3 mm<br />

gadā [Rīga, 1988]. Atsevišķās vietā, galvenokārt – Daugavas ielejā, sēšanās ātrums<br />

var sasniegt pat 6 mm gadā. Šī procesa galvenie iemesli ir pazemes ūdeņu depresijas<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

228

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!