21.01.2015 Views

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Rīgas <strong>teritorijas</strong> plānojuma <strong>2006.</strong> - <strong>2018.gadam</strong> grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija<br />

_____________________________________________________________________<br />

Ķīšezeram raksturīgo zooplanktona faunu papildina gan Juglas un Gaujas upes, gan<br />

arī iesāļās jūras sugas, kā piemēram, Eurytemora affinis un Synchaeta baltica.<br />

1950.gadu novērojumi liecina, ka zooplanktona faunu veido 4 līdz 5 dominējošās<br />

Rotatoria grupas sugas – Keratella quadrata, Synchaeta pectinata, S. oblonga,<br />

Brachionus calyciflorus, B. angularis un 5 līdz 6 Cladocera grupas sugas – Bosmina<br />

coregoni, B. longirostris, Daphnia cucullata, Diaphanosoma brachyurum,<br />

Ceriodaphnia quadrangula, Chydorus sphaericus. Tomēr tuvumā esošās<br />

papīrfabrikas notekūdeņi paaugstināja organisko vielu koncentrāciju ezerā, kā<br />

rezultātā samazinājās zooplanktona sugu daudzveidība; patreizējā α- un β-<br />

mezosaprobo sugu klātbūtne liecina par ezera piesārņojumu. Tādējādi izmaiņas<br />

zooplanktona sugu sastāvā 1990.-jos gados atspoguļojās kā dominējošo sugu skaita un<br />

daudzveidības indeksa samazināšanās, galvenokārt dominējot vienai Rotatoria<br />

(Keratella quadrata) un vienai Cladocera (Chydorus sphaericus) grupas sugai.<br />

Zoobentosa faunu Ķīšezerā veido trīs galvenās organismu grupas – Oligochaeta,<br />

Mollusca un Chironomidae. Vietās, kas ir piesārņotas ar rūpniecības un saimniecības<br />

notekūdeņiem, masveidā ir sastopami mazsaru tārpi jeb oligohētas Oligochaeta, kuras<br />

galvenokārt veido stobriņtārpu dzimtas sugas – Limnodrilus hoffmeisteri, L.<br />

newaensis, Psammoryctes barbatus, Ilyodrilus hammoniensis. Organiskām vielām<br />

bagātā vidē to skaits sastāda vairākus tūkstošus uz 1 m 2 . Piesārņotās vietās sastopami<br />

arī daudzi molusku Mollusca grupas pārstāvji - gan gliemenes Bivalvia – Sphaerium<br />

rivicola, Sp. corneum, Dreissena polymorpha, gan gliemeži Gastropoda – Limnaea<br />

stagnalis, Radix ovata, R. auricularia, Physa fontinalis, Valvata piscinalis, Bithynia<br />

tentaculata, Coretus corneus, Lithogliphus naticoides, Viviparus centectus, Viviparus<br />

viviparus. Ūdens kukaiņu kāpuri veido pēc skaita un biomasas vismazskaitliskāko<br />

bentosa organismu grupu. Visvairāk pārstāvēti ir trīsuļodi Chironomidae –<br />

Chironomus sp., Cryptochironomus sp., Limnochironomus sp., Polypedilum sp., tad<br />

seko Megaloptera, Trichoptera, Ephemeroptera u.c.<br />

Kopumā augstākminētie fitoplanktona, zooplanktona un bentosa organismi Ķīšezeru<br />

raksturo β-α-mezosaprobu baseinu. Tā kā ezers ir stipri piesārņots (ezera gultnē<br />

uzkrājušās celulozes nogulsnes, termoelektrocentrāles pelni), tā dabiskās<br />

pašattīrīšanās spējas ir nepietiekamas un rekreācijas iespējas ir stipri samazinājušās.<br />

Kaut arī Ķīšezers ir stipri piesārņots, tomēr Mīlgrāvja kanāls un Sarkandaugavas<br />

caurtece joprojām ir laba zivju barības bāze ar augstām zooplanktona un bentisko<br />

organismu koncentrācijām. Šeit barojas sekojošas saldūdens zivju sugas: asari, raudas,<br />

sapali, baltie sapali, plauži, ālanti, līdakas, ruduļi, karūsas, sami, līņi, salates.<br />

No Daugavas lejteces caur Mīlgrāvja caurteku uz Ķīšezeru un Juglas ezeru un atpakaļ<br />

novērojama sekojošu zivju sugu migrācija: plaužu, raudu, asaru, līdaku, karūsu un<br />

zušu. Turklāt šie Daugavas posmi kalpo par nārsta migrācijas ceļu lašiem un<br />

taimiņiem, kas katru gadu maijā - jūnijā un oktobrī - novembrī caur Mīlgrāvi dodas uz<br />

savām nārsta vietām Lielajā un Mazajā Juglā. Bez tam, šajos Daugavas posmos notiek<br />

aktīva rekreatīvā makšķerēšana. Savukārt, martā – aprīlī migrāciju uz nārsta vietām<br />

caur Mīlgrāvi veic tipiskās saldūdens zivju sugas.<br />

Laikā no aprīļa līdz jūnijam visā Daugavā notiek intensīvs zivju nārsts, ūdenī ir augsta<br />

zivju ikru, kāpuru un vēlāk arī mazuļu koncentrācija. No maija līdz jūlijam plaužu,<br />

raudu, asaru un citu saldūdens zivju sugu pieaugušie īpatņi un mazuļi veic barošanās<br />

______________________________________________________________________________<br />

SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts<br />

282

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!