Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu ...

Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018.gadam grozījumu stratēģiskā IVN vides pārskata projekta 2.redakcija
_____________________________________________________________________
Ņemot vērā to, ka Rīgas teritorijas plānojuma 2006. – 2018.gadam viens no
grozījumiem paredzēts Sužu ragā – Apstādījumu un dabas teritorija tiek grozīta uz
Savrupmāju apbūves teritoriju, 2008.gadā veikts teritorijas apsekojums dabā (eksperta
pilns atzinums pievienots 6.pielikumā). Apsekota Rīgas pilsētas daļa no Sužu raga
Ķīšezerā līdz Jaunciema gatvei, ar mērķi novērtēt šeit sastopamo biotopu dabiskumu,
to lomu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Nelielā teritorijas daļā ir konstatēti priežu sausieņu meži uz izteikta kāpu reljefa,
valdaudze ir samērā veca. Kāpa 4.nogabala dienvidu galā (skat. atzinumu
6.pielikumā) un arī dažās vietās austrumu malā ir erodēta. Vietām mežos ir Padomju
armijas atstāti ierakumi un treniņiem domāti aprīkojumi un dažādi, arī nesen izmesti
atkritumi. Sevišķi piesārņoti ir meži tuvāk armijas būvēm. Visos apsekotās teritorijas
mežos ir konstatētas vairākas priežu sausieņu mežiem netipiskas dārzbēgļu un
adventīvās augu sugas – vārpainā korinte Amelanchier spicata, sarkanais plūškoks
Sambucus racemosa, parastā bārbele Berberis vulgaris, ošlapu kļava Acer negundo,
sīkziedu sprigane Impatiens parviflora, u.c. Meža zemsedze ir cietusi no antropogēnās
slodzes, tāpēc te ir maz sīkkrūmu un ir fragmentēts sūnu stāvs. Dominē izturīgākās
sugas – liektā sariņsmilga Lerchenfeldia flexuosa, aitu auzene Festuca ovina, pļavas
nārbulis Melampyrum pratense, slotiņu ciesa Calamagrostis epigeios, bet no sūnām
izplatītākās sugas ir purpura ragzobe Ceratodon purpureus, Šrēbera rūsaine
Pleurozium schreberi, parastā īsvācelīte Brachythecium oedipodium.
Neskatoties uz ievērojamo cilvēku darbības ietekmi, priežu sausieņu meži visā
apsekotajā teritorijā atbilst Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamam biotopam –
mežainas jūrmalas kāpas, bet daļā teritorijas - Eiropas nozīmes prioritāri
aizsargājamam biotopam – boreālie meži (9010*). Kaut arī kopumā mežaudze te nav
ļoti veca, mežā ir sastopami atsevišķi vecāki koki, kas atbilst biokoku statusam, daži
koki ir nozīmīga dzīves vieta kukaiņiem, bet viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas
ir boreālu mežu raksturojošs elements ir meždegas, pie kam meža degšana ir notikusi
samērā lielā teritorijā un ir bijusi arī senākā pagātnē, par ko liecina rētas uz priežu
stumbriem. Meža biotopi atbilst apkārtnē reģistrētu aizsargājamu sugu – pļavas un
meža silpurenes Pulsatilla pratensis, P. patens augtenēm. Citām apkārtnē reģistrētām
aizsargājamām sugām te nav piemērotu augšanas apstākļu.
Dabisko mežu biotopu aizsardzībai Piejūras dabas parka teritorijā 2005.gadā izveidoti
5 mikroliegumi, bet uz 2009.gada martu tur ir jau 6 mikroliegumi.
Apstādījumi. Rīgā līdz šim nav veikta visaptveroša koku un krūmu sugu
inventarizācija. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādāšanas
ietvaros ir veikta šāda inventarizācija Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā [Dabas
pamatnes izpēte..., 2002.; Nikodemus, Zvirgzds u.c., 2003., Nikodemus, Cekule,
2004]. Rīgas vēsturiskajā centrā ielu apstādījumos konstatētas 60 kokaugu sugas.
Biežāk konstatētās koku sugas ir Holandes liepa (54%), parastā liepa, parastā
zirgkastaņa, platlapu liepa, parastā kļava un āra bērzs.
Liela sugu daudzveidība ir sastopama Rīgas parkos un dārzos – 198 koku un krūmu
sugas (kopumā 354 taksoni). Latvijas florai raksturīgas 45 no minētajām sugām,
pārējās ir introducētas. Pilsētas centrālās daļas parkos aug arī dendroloģiski retumi,
kas ir unikāli visā valstī un Baltijā: ginks, gurķu magnolija, Amerikas ragukoks.
______________________________________________________________________________
SIA „Vides Konsultāciju Birojs”, 2009.gada marts
195