Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

premjerministru vai ārlietu ministru), taču no konstitūcijas 59.panta noteikumiem izriet, kaparlamentam pieņemtais likums par līgumu ir nepieciešams priekšnoteikums, kas pilnvaro prezidentuattiecīgo līgumu ratificēt.No Konstitūcijas 59.panta izriet un doktrīnā apstiprināts 345 , ka Konstitūcijas 59.panta otrās daļasregulējums ietver divus starptautisko līgumu veidus:(b)Starptautiskie līgumi, kas regulē Vācijas politiskās attiecības.Lai arī starptautiska līguma jēdziens valstu politiskajās attiecībās ir tulkojams pietiekami plaši, 346 šajāgadījumā šim jēdzienam attiecībā uz konstitūcijas 59. panta regulējuma piemērojamību ir šaurākssaturs. Saskaņā ar Vācijas Konstitucionālās tiesas judikatūru ne visi līgumi, kas skar publisko tiesību,sociālos, tirdzniecības u.c. jautājumus ir uzskatāmi par politiskiem. Par tādiem tiesa uzskata līgumus,kuri skar tādus būtiskus jautājumus kā valsts pastāvēšana, tās teritoriālā vienotība, neatkarība vai arītās statuss starptautiskajā kopienā. 347 Piemēram, tie varētu būt līgumi par valsts iestāšanos valstusavienībās, miera līgumi, līgumi par kara vešanu, starptautisku strīdu risināšanu.(c)Līgumi, kas skar federālās likumdošanas kompetences.59.panta otrās daļas regulējums ietver līgumus, kuri skar federālās likumdošanas kompetenču jomas.Tie ir līgumi, kuru piemērošanai ir nepieciešams pieņemt federālo tiesību aktu. 348 Šādiem līgumuveidiem ir nepieciešams federālais tiesību akts, kā arī vēlāka prezidenta ratifikācija.Tātad, lai apstiprinātu starptautiskos līgumus, kuri regulē Vācijas politiskās attiecības ar citām valstīmvai arī kuri skar likumdošanas jautājumus, ir nepieciešams pieņemt federālo likumdošanas aktu –likumu par līgumu. Šis akts būtībā nozīmē parlamenta piekrišanu federālā likuma veidā. 349Konstitūcijas 59. panta otrajā daļā regulētajai procedūrai ir divējāda nozīme. Pirmkārt, šī procedūranodrošina līguma saistošo raksturu starptautiskajā plāksnē un, otrkārt, piešķir starptautiskajamlīgumam likuma spēku nacionālajās tiesībās. 350Vācijas nacionālajās tiesībās var tikt ieviests nevis viss līguma teksts, bet tikai tie nosacījumi, kasnacionālās tiesības var ietekmēt. 351© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009Piemēram, kopš piecdesmitajiem gadiem Vācijas tiesaskonsekventi nospriež, ka GATT (Vispārējā Vienošanās par tirdzniecību un tarifiem) noteikumi345 G. Slyz, “The Interaction Between National Courts and International Tribunal, International Law in National Courts”.New York University Journal of International Law and Politics, 1996, 75 II.346 Turpat.347 Entscheidungen des Bundesverfassungsgerichts [BVerfGE] 372, 380 (F.R.G.); 36 BVerfGE 1, 13; 40 BVerfGE 141,164.348 BVerfGE 372, at 388.349 J. A. Frowein, Federal Republic of Germany in The Effect of Treaties in Domestic Law 63 (Francis G. Jacobs & ShellyRoberts eds., 1987), supra note 45, at 63.350 G. Slyz, “The Interaction Between National Courts and International Tribunal, International Law in National Courts”.New York University Journal of International Law and Politics, 1996, note 81.351 Frowein, supra note 45, at 63.105