Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

struktūru), gan detalizēt (atsevišķas līgumu noslēgšanas procedūras aplūkojot sīkāk), piemērotāk būtuizstrādāt un pieņemt jaunu normatīvo aktu, kas aizstātu pašreizējo Speciālo likumu. Jaunā normatīvāakta nosaukums varētu būt "Starptautisko līgumu likums". 817 Atsauce uz "Latvijas Republiku" likumanosaukumā nebūtu obligāta, jo saprotams, ka Latvija var pieņemt normatīvu regulējumu tikai parsaviem starptautiskajiem līgumiem, nevis, piemēram, par Lietuvas noslēgtajiem starptautiskajiemlīgumiem. Šāds nosaukums arī atbilstu pašreizējai normatīvo aktu izstrādāšanas praksei, jo, piemēram,civilprocesu regulējošā likuma nosaukums ir "Civilprocesa likums", nevis "Latvijas RepublikasCivilprocesa likums". Līdz ar jaunā normatīvā akta gatavošanu vajadzētu izdarīt grozījumus tajosārējos normatīvajos aktos, kas šobrīd regulē atsevišķus starptautisko līgumu noslēgšanas jautājumus,izslēdzot no tiem dublējošās normas.7.1.2. Regulējums ārējos un iekšējos normatīvos aktosLai gan Speciālā likuma regulējumu vajadzētu paplašināt, precizēt un detalizēt, regulējums tomērnedrīkst kļūt pārāk sīki noteikts. Viena no Latvijas normatīvā regulējuma prasībām ir lakoniskums. 818Tādēļ Speciālā likuma normas nedrīkst iekļaut pārāk garu un aprakstošu regulējumu. Jāievēro, kadaudzi jautājumi par starptautiskajiem līgumiem ir regulēti Vīnes līgumtiesību konvencijā vai citosstarptautisko tiesību avotos, tādēļ to normas dublēt nav nepieciešams. Ārējā normatīvā akta uzdevumsir sniegt neierobežotam skaitam gadījumu piemērotu risinājumu, un vēlams, lai to nebūtu vajadzīgsbieži grozīt, mainoties faktiskajai situācijai.No otras puses, pētījumā secināts arī, ka pastāv daudzi problemātiski starptautisko līgumu noslēgšanasjautājumi, attiecībā uz kuriem valsts pārvaldes ietvaros būtu nepieciešamas zināmas vadlīnijas vaiieteikumi. Šādiem ieteikumiem nebūtu vieta ārējā normatīvā aktā, jo tie noteikti nevarētu būt izsmeļošsun saistošs regulējums. Šādas vadlīnijas vissvarīgākās būtu Ārlietu ministrijai kā atbildīgajai iestādeipar starptautisko līgumu noslēgšanas sagatavošanu, bet tās noderētu arī citām iestādēm, kam varnākties saskarties ar starptautiskiem līgumiem. It īpaši, šādi ieteikumi būtu nepieciešami šajā pētījumāaplūkotajās problēmsituācijās saistībā ar Eiropas Savienības kompetenci starptautisko līgumu slēgšanā,kā arī starptautisko līgumu nošķīrumam no saprašanās memorandiem. Piemērotākais instrumentsšādiem ieteikumiem varētu būt ārlietu ministra izdots iekšējs normatīvs akts.Tādējādi, starptautisko līgumu noslēgšanas regulējumu vajadzētu iekļaut gan ārējos, gan iekšējosnormatīvos aktos.817 03.02.2009. MK noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" ("LV", 26 (4012), 17.02.2009.818 03.02.2009. MK noteikumi Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" ("LV", 26 (4012), 17.02.2009,2.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009274© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009