Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

puses ir gan viena vai vairākas (vai visas) dalībvalstis, kā arī Eiropas Savienība. Lai gan EiropasSavienības ekskluzīvajai ārējai kompetencei un tās noteikšanas kritērijiem ir veltīts diezgan daudzEiropas kopienas judikatūras, tomēr praksē lielākā daļa starptautisko līgumu tiek slēgti dalītāskompetences ietvaros.Kā atzīts tiesību doktrīnā 505 un Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā, dalīta kompetence starptautiskolīgumu slēgšanā parasti sastopama vairākos tipiskos gadījumos, kas aplūkoti zemāk. Ar dalītokompetenci saistīta judikatūra tuvāk aplūkota arī pētījuma 5.nodaļā, savukārt dalītās kompetences unjauktu starptautisko līgumu problemātika – 6.nodaļā.4.4.1. Dibināšanas līguma norāde uz dalītu kompetenci.Dibināšanas līgumu norma norāda, ka kompetence ir īstenojama kopīgi Kopienai un dalībvalstīm(piemēram, 111.panta piektā daļa paredz, ka, neskarot Kopienas kompetenci un Kopienas nolīgumuspar ekonomisko un monetāro savienību, dalībvalstis var piedalīties sarunās starptautiskās organizācijāsun slēgt starptautiskus nolīgumus; 174.panta ceturtā daļa attiecībā uz vides politiku, bet 181.pantsattiecībā uz attīstības politiku nosaka, ka Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetenceisadarbojas ar trešajām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.4.4.2. Iekšējo noteikumu trūkums.Nav sasniegti kritēriji, lai konstatētu Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci, piemēram, navpieņemti pietiekami iekšējie noteikumi, no kuriem izrietētu prasība pēc ekskluzīvas ārējāskompetences. 506 Šis ir gadījums, kad principā Kopienai ir kompetence vienai pašai regulēt konkrētojomu iekšēji, un, ja Kopiena pieņems kopīgus iekšējos noteikumus, tai var rasties arī ekskluzīva ārējākompetence atbilstoši AETR principam.4.4.3. Nepilnīga Kopienas iekšējā kompetenceSituācija, kad starptautiskais līgums skar gan kompetences, kas piešķirtas Eiropas Savienībai, gantādas kompetences, kas ir palikušas dalībvalstu pārziņā. No tā izriet, ka EKL vai cits attiecīgais līgumsnepiešķir Eiropas Savienībai kompetenci slēgt konkrētu starptautisko līgumu visā tā kopumā, joatsevišķas šī līguma regulētās nozares atrodas ārpus Eiropas Savienībai piešķirtajām kompetencēm:šajā gadījumā nepieciešama arī dalībvalstu līdzdalība. 507 Šo gadījumu Eiropas Kopienu tiesa aplūkojaDabīgās gumijas līguma lietā, kur tā nolēma, ka, lai gan līguma priekšmets ietilpa kopējā tirdzniecībaspolitikā (EKL 133.pants, kas paredz ekskluzīvu Kopienas kompetenci), tomēr attiecīgās jomasfinansējums ir palicis dalībvalstu pārziņā. Tā kā finansējuma aspekti bija noslēdzamā starptautiskā505 I. MacLeod, I.D.Henry, and S.Hyett. The External Relations of the European Communities. Oxford: Oxford UniversityPress, 1996, pp.63-64.506 Atzinums 1/94 (PTO līguma lieta) [1994] ECR I-5267, paras.99-105.507 Atzinums 2/00, [2001] ECR I-9713, para.5.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009142© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009