11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

no līgumiem un citiem starptautisko tiesību avotiem. Valsts nevar pretstatīt savas nacionālās tiesībasstarptautiskajām saistībām (tiesībām)" 49 .Attiecībā uz starptautisko līgumu regulējumu svarīgi norādīt, ka Eiropas Savienības tiesības Latvijai irsaistošas tieši, pamatojoties uz starptautisku līgumu. Proti, Eiropas Savienību tiesību daļējaspiemērošanas sākums un pamats bija 1995.gada 12.jūnija Eiropas līgums <strong>par</strong> asociācijas izveidošanustarp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. 50Savukārt pilnīga pievienošanās Eiropas Savienībai un attiecīgi arī Eiropas Savienības tiesībupašreizējās piemērošanas pamats ir 2003.gada 16.aprīlī Atēnās <strong>par</strong>akstītais Līgums starp BeļģijasKaralisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti,Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti,Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas unZiemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, IgaunijasRepubliku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, MaltasRepubliku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku <strong>par</strong> Čehijas Republikas,Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, UngārijasRepublikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikaspievienošanos Eiropas Savienībai 51 [izcēlumi – mūsu]. Starptautisko līgumu noslēgšanas procedūrasun ierobežojumi, kas izriet no Eiropas Savienības tiesībām, tiks detalizēti apskatītas šī pētījuma 4.nodaļā.2.1.3. Speciālā likuma regulējumsStarptautisko līgumu slēgšanas procedūru Latvijā galvenokārt regulē speciālais normatīvais akts –1994.gada likums "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 52 (Speciālais likums).Atbilstoši Speciālā likuma preambulai šī likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas starptautiskolīgumu noslēgšanu, izpildi, denonsēšanu un citus ar starptautiskajiem līgumiem saistītus jautājumus.Ievērojot, ka Speciālais likums ir spēkā tikai no 1994.gada 9.februāra, jāatzīmē, ka starpposmā starp šīlikuma pieņemšanu un Latvijas Satversmes spēka pilnā apjomā atjaunošanu starptautisko līgumuslēgšanu noteica tikai Satversmes noteikumi, bet cita detalizētāka regulējuma nebija. Kā izteicās5.Saeimas deputāts un tā laika Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs A. Kiršteins, referējot <strong>par</strong> Speciālālikuma pieņemšanas nepieciešamību:49 Satversmes tiesas 2004.gada 7.jūlija spriedums lietā Nr. 2004-01-06, secinājumu daļas 6.punkts.50 Starptautisks līgums, pieņemts 12.06.1995, spēkā no 01.02.1998. Latvijas Vēstnesis, 12.09.1995, nr. 138. Pieejams arī:http://www.am.gov.lv/data/file/l/01_Eiropas_Ligums_txt.pdf (aplūkots 29.10.2009).51 Apstiprināts ar 30.10.2003 likumu, spēkā no 12.11.2003. Latvijas Vēstnesis, 12.11.2003, nr. 159.52 "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem": LR likums, Latvijas Vēstnesis Nr.11 (142), 26.01.1994.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 200921© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!