Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Dažos tiesību doktrīnas avotos atzīts, ka Eiropas Savienība un dalībvalstis ir saistītas ar jauktostarptautisko līgumu (un, attiecīgi, atbildīgas par tā izpildi) tikai atbilstoši savām kompetencēm. 795Tomēr, pirmkārt, praksē varētu būt neiespējami izdarīt šādu kompetenču un atbildības nošķīrumu, itīpaši tādos jauktos starptautiskos līgumos, kur nav norādītas īpašās Eiropas Savienības un dalībvalstuatbildības jomas. Tad problēmas būtu sākotnēji risināmas, piemērojot vienu no Eiropas Savienībasārējo attiecību pamatprincipiem – ciešas sadarbības pienākumu starp Eiropas Savienības institūcijāmun dalībvalstīm. 796 Tas nozīmē, ka dalībvalstīm cieši jāsadarbojas ar Eiropas Savienības institūcijāmjaukta starptautiska līguma izpildē 797 un kopīgi jākoordinē arī rīcība, ja parādās potenciāls valstustarptautiski tiesiskās atbildības jautājums. Sadarbības un lojalitātes pienākums nozīmē arī, kadalībvalstīm jāizvairās no darbībām, kas var būt pretrunā ar jauktā starptautiskā līguma priekšmetu unmērķi.Otrkārt, vairākums tiesību doktrīnas avotu norāda, ka, ja iestātos atbildība par jaukta starptautiskālīguma pārkāpumu gadījumā, kad līgumā nav skaidri nodalītas Eiropas Savienības un dalībvalstuatbildības jomas, tad šī atbildība būtu solidāra starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. 798 Uz to vedinadomāt arī ģenerāladvokāta Džeikoba viedoklis Lomé IV konvencijas lietā, kurā uzsvērts, ka saskaņā arjauktu starptautisku līgumu Eiropas Savienība un dalībvalstis ir solidāri atbildīgas, ja vien līgumanormas nenorāda uz pretējo. 799 Šādu secinājumu apstiprina arī strīdu risināšana PTO strīdu risināšanasprocedūrās, jo citas PTO dalībvalstis ir cēlušas prasības kopīgi pret Eiropas Kopienu un vienu vaivairākām dalībvalstīm. Taču atbildētāja pienākumus parasti ir uzņēmusies Eiropas Kopiena viena pati,tā uzņemoties atbildību arī par iespējamiem dalībvalstu pārkāpumiem. 8006.8.4. Strīdu risināšanas procedūru izvēles ierobežojumiDalītā kompetencē esoša jaukta starptautiska līguma noslēgšana var ierobežot dalībvalstu iespējasizvēlēties, kādā veidā risināt no šī līguma izrietošos strīdus. To apliecina pētījuma 5.nodaļā detalizētiaplūkotā MOX rūpnīcas lieta 801 , kurā Eiropas Kopienu tiesa nolēma, ka Īrija bija pārkāpusi EiropasSavienības tiesības, risinot ar MOX rūpnīcu saistīto strīdu ar Lielbritāniju atbilstoši Jūras tiesībukonvencijā paredzētajai procedūrai (Starptautiskais Jūras tiesību tribunāls), nevis atbilstoši EiropasSavienības strīdu risināšanas procedūrām. Tiesa cita starpā uzsvēra, ka starptautiskam līgumam nebūtujāietekmē ar līgumiem noteiktā kompetenču kārtība un tādējādi arī Eiropas Savienības tiesību sistēmas795 H.G. Schermers. International Institutional Law. Alphen aan den Rijn: Sijthoff & Nordhoff, 1995, p.1107796 Nolēmums 1/78 [1978] ECR 2151, paras.34-36.797 Atzinums 1/94 (PTO līguma lieta) [1994] ECR I-5267, para.108.798 Lena Granvik. Incomplete Mixed Environmental Agreements of the Community and the Principle of Bindingness. In:M.Koskenniemi (ed.), International Law Aspects of the European Union, pp.255-272.799 Lieta C-316/91 (Parlaments pret Padomi) [1994] ECR I-625, para.69.800 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.223.801 Lieta C-459/03 (Komisija pret Īriju; MOX rūpnīca). [2006]. ECR I-04635.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009261© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009