Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

nekādā mērā nodota Eiropas Savienībai, vai tomēr kādas no līguma jomām atrodas arī EiropasSavienības kompetencē. Piemēram, ja līgums regulē transportu, tā varētu būt dalītā kompetence. Jaturklāt kompetences ir paralēlas vai vienlaicīgs atbilstoši augstāk aplūkotajai klasifikācijai, tad Latvijavar slēgt šādu dalītā kompetencē esošu līgumu viena pati, nepiesaistot Eiropas Savienību. Tomēr ciešāssadarbības pienākums būtu iztulkojams tā, ka Latvijai vajadzētu informēt Eiropas Savienību par šādalīguma slēgšanu un pēc iespējas sadarboties līguma noslēgšanas procesā.Jāatceras, ka, kā jau detalizētāk uzsvērts 4.nodaļā, šī jaukto starptautisko līgumu tipoloģija ir ar vairākteorētisku, nevis praktisku nozīmību: tā ir izstrādāta tiesību doktrīnā, lai palīdzētu labāk orientētiesbieži vien visai pretrunīgajā un nekonsekventajā Eiropas Savienības institūciju praksē. Arī EiropasKopienu tiesa jaukto līgumu iedalījumu vai vadlīnijas to nošķiršanai nav sniegusi, turklāt no PTOlīguma lietas nemaz nav skaidrs, vai PTO līguma gadījumā GATS un TRIPs bija jāslēdz kāstarptautiski līgumi tāpēc, ka tas bija obligāti (juridiska nepieciešamība) vai arī tā bija tikai fakultatīvaizvēle (juridiska iespējamība). 768 Turklāt, konkrēts starptautisks līgums var vienlaikus iekrist vairākāsno minētajām kategorijām, piemēram, ILO Konvencijas lietā tiesa atzina, ka dažas no līguma jomāmbija ekskluzīvā Kopienas kompetencē, dažas bija dalītā kompetencē, jo Kopiena bija ieviesusi tikaiminimālu harmonizāciju, bet dažas – atsevišķu dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē. 769 Tomēr jāpieņem,ka, ja kaut viena no līguma jomām prasa obligātu jaukta līguma nepieciešamību, tad viss līgumsslēdzams kā jaukts starptautisks līgums.(b) Jaukto līgumu noslēgšanas procedūraJaukto līgumu noslēgšanas procedūra atkarīga no tā, kurā no augstāk apskatītajām jaukto līgumugrupām (Tabula Nr.5) līgums ietilpst. Ja līgums ietilpst Eiropas Savienības un dalībvalstu paralēlokompetenču jomā, tad katrs starptautisko tiesību subjekts slēdz līgumu atbilstoši savāmkonstitucionālām procedūrām. Attiecīgi, Latvija slēdz starptautisko līgumu saskaņā ar Satversmes unSpeciālā likuma prasībām. Nav nepieciešams veikt nekādas formālas procedūras saistībā ar to, kalīguma dalībniece būs arī Eiropas Savienība, tomēr jebkurā gadījumā paliek spēkā vispārējaissadarbības un Eiropas Savienības interešu ievērošanas princips. Savukārt Eiropas Savienība slēdz šostarptautisko līgumu atbilstoši savām EKL vai ESL, vai – pēc Lisabonas līguma grozījumiem - LESDnoteiktajām procedūrām, kas detalizētāk šī pētījuma ietvaros netiek aplūkotas (vispārējas piezīmesskatīt 4.nodaļā).Ja līgums ir tāds, kas obligāti slēdzams kā jaukts starptautisks līgums (līdzās pastāvoša kompetence),un bieži arī vienlaicīgas kompetences gadījumos, parasti līguma sagatavošanas un noslēgšanas768 Atzinums Nr.1/94 (PTO līguma lieta), [1994] ECR I-5418-5419, para.104: tiesai tikai norāda, ka ir kopīga kompetencedalībvalstīm un ES.769 Atzinums Nr.2/91 (ILO Konvencijas lieta). [1993]. ECR I-1061.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009251© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009