Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Latvijā nepastāv viennozīmīga izpratne par starptautisko līgumu vietu normatīvo aktu hierarhijā.Latvijas tiesību sistēmā vienlaicīgi pastāv un faktiski funkcionē divas normatīvo aktu hierarhijas.Viena perspektīva balstīta Administratīvā procesa likumā, kurā noteikts, ka starptautisko tiesībunormas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēkahierarhijā, kā arī gan šis likums, gan Speciālais likums satur kolīziju risināšanas normu, kura paredz,ka, ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesībunormu, piemēro starptautisko tiesību normu. Otra perspektīva balstīta Satversmes tiesas likumā, nokura šķietami izriet, ka visi starptautiskie līgumi varētu būt ar augstāku juridisku spēku kā Saeimaspieņemtie likumi. Katrai perspektīvai ir īpaša jēga no tiesībpolitiskā viedokļa. Jāievēro arī Eiropastiesību pārākuma princips.Starpresoru starptautiskie līgumi ir tādi starptautiskie līgumi, ko savā starpā slēdz Latvijas iestāde arārvalsts iestādi. Šiem līgumiem ir cita noslēgšanas kārtība, nekā starpvalstu līgumiem šaurā nozīmē unstarpvaldību līgumiem. Tomēr ne Speciālais likums, ne kāds cits ārējs tiesību akts starpresoru līgumunoslēgšanas kārtību neregulē, tātad pastāv atklāts likuma robs. Lai nodrošinātu starpresoru līgumuslēgšanas kārtības caurskatāmību un tiesiskumu, būtu vēlams šo kārtību paredzēt ārējā normatīvā aktā.Atsevišķos gadījumos starpresoru līgumi var būt arī starptautiski līgumi, saskaņā ar kuriem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē saistītā persona ir Latvijas valsts, nevis konkrētā iestāde.Starptautiskās vienošanās (saprašanās) memorands, neatkarīgi no dokumenta nosaukuma, var tiktuzskatīts vai nu par starptautisku līgumu Speciālā likuma un Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē,vai arī par nesaistošu vienošanos. Ne Speciālais likums, ne cits ārējs normatīvs akts neregulēstarptautisku memorandu kā nesaistošu vienošanos noslēgšanu, tā kā šajā ziņā pastāv atklāts likumarobs. Būtu vēlams paredzēt normatīvā aktā šādu memorandu noslēgšanas kārtību un vadlīnijas.Ne Speciālais likums, ne arī kāds cits ārējais normatīvs akts neregulē procedūru un priekšnosacījumus,kādos apstākļos un kādā kārtībā atvasinātās publiskās personas un neatkarīgās publisko personas varslēgt starptautiskos līgumus. Vienotu noteikumu šajā jomā trūkst, tāpēc šo personu kompetence untiesības nosakāmas, ievērojot speciālos normatīvos aktus, kas regulē šo personu pilnvaras. Parasti šoiestāžu slēgtie līgumi būs uzskatāmi par starpresoru starptautiskajiem līgumiem, jo tos nebūsapstiprinājusi ne Saeima, ne Ministru kabinets.Nepieciešamība nodrošināt starptautisku līgumu publiskumu būtībā izriet no Satversmes 90.panta. Tākā starptautiski līgumi to ratificēšanas rezultātā var piešķirt privātpersonām tiesības un pienākumus, irjābūt zināmam to saturam. Speciālā likuma 16.panta norma uzskatāma par speciālo normu, un tāparedz, ka oficiālajā izdevumā publicējami visi starptautiskie līgumi un to tulkojumi latviešu valodā,tātad arī starpresoru starptautiskie līgumi un arī jebkuri atvasināto vai neatkarīgo publisko personunoslēgtie līgumi. Pašlaik starpresoru starptautisko līgumu publiskums netiek nodrošināts. Ne© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009294