Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

apjomu, ko deklarētājs piešķir līguma normām bez vēlēšanās uzspiest savu interpretāciju partnerim, unšādā gadījumā [..] deklarācijas var tikt izdarītas jebkurā laikā". 669Attiecīgi, M.Paparinska pētījumā izvirzīta tēze, ka tā laika ārlietu ministra komentārs par iespējamodeklarācijas izdarīšanas laiku balstās kļūdainā deklarācijas institūta izpratnē un no tā nevar atvasinātLatvijas valsts pozīciju. 670 Tādējādi Robežlīguma skaidrojošās deklarācijas gadījums ilustrēnepieciešamību Latvijai izstrādāt vienotu regulējumu attiecībā uz skaidrojošo deklarāciju jēgu, nozīmiun to izteikšanas noteikumiem.Secinājumu par Robežlīgumam pievienotās skaidrojošās deklarācijas statusu un nozīmi izteica arīEiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele:"Valdības pieņemtā vienpusējā deklarācija nepasaka neko jaunu, tā ir Latvijas gadu garumāuzturētās pozīcijas sintēze un nav saistoša otrai līgumslēdzējai pusei. Tā ir vienpusējāinterpretācijas deklarācija, tā nav atruna, kā bieži tiek nepareizi apgalvots. Atšķirībā no atrunasvai interpretācijas deklarācijām ar nosacījumiem Latvijas pusei nav nodoma grozīt saskaņotālīguma pantus. Latvija labā ticībā pauž savu šo pantu izpratni. Ir grūti iedomāties, un neviens tonav parādījis, kā šī deklarācija traucētu līguma izpildi, kas tikai apstiprina reālajā dzīvē jaunotiekošas lietas." 671Ievērojot iepriekš aplūkotos jau pastāvošos doktrīnas avotus par Robežlīguma ietvaros izteiktoskaidrojošo deklarāciju, šī pētījuma robežās šī deklarācija vairāk detalizēti analizēta netiks.Nobeigumā vien jānorāda, ka visbeidzot Latvijas valdība, izdodot rīkojumu par Robežlīgumaparakstīšanu, atzina 2005.gada 26.aprīļa rīkojumu par deklarācijas apstiprināšanu par spēkuzaudējušu. 6726.3.2. Vienota un visu nepieciešamo iestāžu intereses atspoguļojoša atrunu un interpretatīvodeklarāciju formulēšanas procedūra.Būtu vēlams, ja Latvijas normatīvais regulējums paredzētu vienotu atrunu un interpretatīvo(skaidrojošo) deklarāciju formulēšanas procedūru. Šobrīd šo procedūru vispārīgi nosaka tikai Vīneslīgumtiesību konvencijas 23.pants:"1. Atruna, atrunas akceptēšana vai iebildums pret atrunu jāizsaka rakstveida formā un jāpaziņolīgumslēdzējām valstīm un citām valstīm, kuras ir tiesīgas kļūt par līguma dalībnieku.669 STK Vadlīniju komentāri, pp.124-125.670 Mārtiņš Paparinskis. Maisot tiesisko "spageti bļodu"// Jurista Vārds, Nr.5 (458), 2007. gada 30. janvāris.671 Dr.iur. Ineta Ziemele. Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta// Jurista Vārds, Nr.5 (458) 30.01.2007.672 Ministru kabineta 19.03.2007 Rīkojums nr. 151 "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projekta parLatvijas un Krievijas valsts robežu parakstīšanu". Latvijas Vēstnesis , 20.03.2007, nr. 47.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009212© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009