Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

mehānismu, ar kura palīdzību šādas izmaiņas varētu veikt (Kadi, 214. punkts, Yusuf, 265. punkts).Pirmās instances tiesa no tā secināja, ka tas, ka prasītāji ir apšaubījuši apstrīdētās regulas iekšējotiesiskumu, nozīmē lūgumu Pirmās instances tiesai veikt rezolūciju, ko īsteno minētā regula, netiešuvai papildu tiesiskuma kontroli attiecībā uz pamattiesībām, kas ir aizsargātas Kopienu tiesību sistēmā(Kadi, 215. un 216. punkts, Yusuf, 266. un 267. punkts).Komisija un Padome uzskatīja, ka Pirmās instances tiesas kontrolei šajā ziņā ir jāaprobežojas,pirmkārt, ar formu nosakošo, procedūru nosakošo un kompetenci nosakošo noteikumu pārbaudi, kuri irsaistoši Kopienas iestādēm, un, otrkārt, ar attiecīgo Kopienas pieņemto tiesību normu piemērotību unsamērīgumu attiecībā uz Drošības padomes rezolūcijām, kuras tās īsteno. Tiesa piekrita šādaikompetences ierobežošanai: attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas tika pieņemtas atbilstoši ANOStatūtu VII nodaļai. Šajā kontekstā draudu starptautiskajam mieram un drošībai saturs, kā arīnepieciešamie pasākumi starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, izriet no Drošības padomesekskluzīvās kompetences un kā tādi neietilpst valsts un Kopienas tiesas varas iestāžu kompetencē,izņemot vienīgi neatņemamās tiesības uz individuālu vai kolektīvu pašaizsardzību, kas paredzētaminēto statūtu 51. pantā. Tā kā, rīkojoties atbilstoši Drošības padome nolēma, ka noteiktu indivīdu vaiorganizāciju naudas līdzekļi ir iesaldējami, tās lēmums ir saistošs visiem ANO dalībniekiem.Pirmās instances tiesas kompetence papildus kontrolēt šāda lēmuma likumību atbilstoši topamattiesību aizsardzības standartam, kuras ir atzītas Kopienu tiesību sistēmā, nebūtu attaisnojama, nepamatojoties uz starptautiskām, ne arī uz Kopienu tiesībām. Pirmkārt, šāda kompetence neatbilstudalībvalstu saistībām, kas izriet no ANO Statūtiem un jo īpaši to 25., 48. un 103. panta, kā arī Vīneskonvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. panta. Otrkārt, šāda kompetence būtu pretrunā ganEKL normām (īpaši EKL 5., 10., 297. pantam un 307. panta pirmajai daļai), gan ESL (īpaši 5. pantam),saskaņā ar kuru Kopienas tiesa veic savas funkcijas ar nosacījumiem un mērķiem, ko paredz EK un ESlīgumi. Tā turklāt ir pretrunā principam, saskaņā ar kuru Kopienas kompetence un attiecīgi Pirmāsinstances tiesas kompetence ir jāīsteno, ievērojot starptautiskās tiesības. Attiecībā uz EKL 307. pantuun ANO Statūtu 103. pantu atsauce vai nu uz pamattiesību, kuras tiek aizsargātas Kopienas tiesībusistēmā, vai uz šās tiesību sistēmas principu apdraudējumu, nevar ietekmēt Drošības padomesrezolūcijas likumību vai tās ietekmi Kopienas teritorijā. Tādējādi, attiecīgās Drošības padomesrezolūcijas principā ir izslēgtas no Pirmās instances tiesas kontroles jomas un Pirmās instances tiesainav tiesību apšaubīt to likumību attiecībā uz Kopienu tiesībām, izvērtējot katru atsevišķo gadījumu.Tieši otrādi – Pirmās instances tiesai pēc iespējas jāinterpretē un jāpiemēro šīs tiesības atbilstošidalībvalstu pienākumiem, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem.Pārsūdzētā sprieduma Kadi 226. punktā un pārsūdzētā sprieduma Yusuf un Al Barakaat 277. punktāPirmās instances tiesa nosprieda, ka tā tomēr ir tiesīga netieši veikt attiecīgo Drošības padomes© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009188