Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Attiecībā uz dalīto kompetenci Latvijas iespējamā problēma varētu būt konstatēt, kuros gadījumoskompetence ir dalīta un kuros jaukta, un, vai kāda no šo gadījumu ietvariem Latvija ir tiesīga patstāvīgislēgt starptautisku līgumu ar trešo valsti vai starptautisku organizāciju. Šai problemātikai noteikti navvienota risinājuma un to nesniedz arī Lisabonas līguma grozījumi, jo konkrētā starptautiskā līgumaanalīze jāveic atbilstoši attiecīgajam gadījumam, aplūkojot līgumā regulētos jautājumos. LESD 5.daļasV saļa (starptautiski nolīgumi, 216. un turpmākie panti) tikai nosaka starptautisku līgumu slēgšanasprocedūras Eiropas Savienības institūciju ietvaros, taču neregulē, kādos gadījumos jāslēdz jauktistarptautiski līgumi, bet kādos dalībvalstu (vai, attiecīgi, Eiropas Savienības) dalība nav nepieciešama.Šāds regulējums būtu pārāk kazuistisks un tāpēc neiespējams. Turklāt, kā norādīts doktrīnā, līgumi,kurus slēdz ne tikai viena vai vairākas no Eiropas kopienām, bet arī viena vai vairākas dalībvalstis, irizsmeļoša ilustrācija Eiropas Savienības un kopienu kā starptautisko tiesību subjektu kompleksajaidabai. 7616.6.2. Dalītās kompetences veidi un procedūra(a)Dalītās kompetences un jaukto līgumu veidiKā jau detalizētāk analizēts 4.nodaļā, attiecībā uz dalīto kompetenci un tās veidu iedalījumu pastāv ļotidažādi viedokļi gan tiesību doktrīnā, gan arī līgumu piemērošanas praksē.No praktiskā viedokļa, Latvijai ir svarīgi katrā konkrētā gadījumā saprast, vai attiecīgais starptautiskaislīgums būtu slēdzams kā jaukts starptautisks līgums (piedaloties gan Latvijai (un/vai citāmdalībvalstīm), gan Eiropas Savienībai) vai kā līgums, ko slēdz tikai Latvija un trešā valsts (Latvijasneierobežotas suverenitātes kompetence) vai arī tikai Eiropas Savienība un trešā valsts (EiropasSavienības ekskluzīvā kompetence). Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence un tāsnoteikšanas metodika jau ir aplūkota augstāk. Tāpēc šajā nodaļā tiek analizēts, kā nošķir jauktusstarptautiskus līgumus no tādiem, kas ir vai nu Latvijas, vai Eiropas Savienības atsevišķā kompetencē.Kā nošķiršanas metodikas pirmais solis varētu tikt izmantota Eiropas Kopienu tiesas tiesneša, Somijastiesībzinātnieka un bijušā Eiropas komisijas juridiskā dienesta darbinieka Alana Rosas (Allan Rosas)piedāvātā jaukto starptautisko līgumu klasifikācija. Šī klasifikācija īsi atspoguļota jau pētījuma4.nodaļā, tāpēc šeit tā ērtības labad iekļauta tabulas formātā, norādot arī piemērus katram jauktālīguma veidam, kā arī secinājumus, vai līgums jāslēdz kā jaukts starptautisks līgums vai nē.761 Allan Rosas. Mixed Union – Mixed Agreements. In: M.Koskenniemi (ed.), International Law Aspects of the EuropeanUnion, The Hague: Kluwer Law Internationa, 1998, pp.125-148.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009248© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009