Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Apkopojot, var secināt, ka, izņemot konstitūcijā paredzētos izņēmumus, starptautisko līgumu slēgšanaun atkāpšanās no tiem ir Zviedrijas valdības kompetencē, tomēr lielākoties vajadzīgs arī parlamentaapstiprinājums. Turklāt Valdības Instrumenta likums paredz, ka tas, vai starptautiskais akts rada vainerada saistības, ir atkarīgs no akta satura, nevis no nosaukuma (piemēram, “vienošanās” vai“līgums”).Starptautiskās vienošanās Zviedrijas tiesību sistēmā ir jāievieš. To var darīt, vai nu iestrādājotvienošanās normas attiecīgā konstitucionālā ranga likuma tekstā, vai arī pieņemot atsevišķu normatīvoaktu, kurā norādīts, ka starptautiskā vienošanās ir Zviedrijai saistoša. 415 Īpatnējs ir noteikums, kasparedz - ja likumā ir noteikts, ka starptautiskajam līgumam Zviedrijā ir likuma spēks, tad riksdags varnolemt, ka arī grozījumi starptautiskajā līgumā nākotnē būs Zviedrijai saistoši. 416 Lai gan šādsnoteikums attiecībā uz līguma nākotnes grozījumiem var tikt attiecināts tikai ierobežotā mērā, proti,par valstij saistošiem riksdags nevar padarīt visus iespējamos līguma grozījumus nākotnē, jādomā, kašāds solis vienalga ir saistīts ar zināmu risku, jo ar riksdaga aktu Zviedrija varētu piekrist attiecināt uzsevi arī tos starptautiskā līguma grozījumus, kuriem Zviedrija nemaz nav piekritusi. Apliecinot savupiekrišanu uzņemties starptautiskā līguma nākotnē ieviešamos nosacījumus, nav iespējams pilnīgiprecīzi paredzēt šo nākotnes nosacījumu saturu.3.4.2. Lietuvas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasLietuvā tiesību normu hierarhijā valsts konstitūcijai ir pakārtoti parlamenta pieņemtie tiesību akti jeblikumi šī jēdziena šaurākajā nozīmē, kā arī likumi, kuri pieņemti referendumā. 417 Konstitūcijā unlikumos ietvertās vispārsaistošās normas ir uzskatāmas par Lietuvas tiesību pamatavotu jebprimārajiem normatīvajiem aktiem. 418Saskaņā ar Lietuvas tiesību doktrīnu sekundārie tiesību akti ir vispārsaistoši normatīvie akti, kuripieņemti uz likuma pamata. Ar sekundāro tiesību aktu palīdzību likumi tiek ieviesti un piemērotipraksē, 419 līdz ar to šie akti nevar būt pretrunā likumam. Par sekundārajiem normatīvajiem aktiemLietuvā tiek uzskatītas parlamenta (Seima) rezolūcijas, ministru kabineta rezolūcijas, ministrurīkojumi, kā arī pašvaldību un ministrijām padoto iestāžu izdotie noteikumi. 420Jāpiezīmē, ka līdzīgi kā Vācijā, arī Lietuvas konstitūcijā ir ietverts noteikums, ka vispāratzītiestarptautisko tiesību principi arī ir Lietuvas tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa. 421415 Legal order, Sweden. http://ec.europa.eu/civiljustice/legal_order/legal_order_swe_en.htm (skatīts 26.08.2009).416 Turpat, 5. pants.417 Lietuvas tiesiskā kārtība. http://ec.europa.eu/civiljustice/legal_order/legal_order_lit_lv.htm (skatīts 26.08.2009.).418 Turpat.419 Turpat.420 Turpat.421 Turpat.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009119