Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

(e)Līgumu slēgšana ar starptautiskām organizācijāmVācijas Konstitūcijas 24. pantā pirmajā daļā paredzēts, ka Federācija var nodot daļu savu suverēnotiesību starptautiskām organizācijām. To savu kompetenču ietvaros var darīt arī zemes, taču ir jāsaņemFederālās valdības piekrišana. Tomēr zemju tiesības ir ierobežotas ne tikai ar nosacījumu, ka jāsaņemFederālās valdības piekrišana. Saskaņā ar Konstitūcijas 24. panta pirmās daļas 1a punkta noteikumiemsavas suverēnās tiesības zemes var nodot tikai tām pārrobežu institūcijām, kuras atrodas kaimiņureģionos (grenznachbarschaftliche Einrichtungen). Jāsaka gan, ka 24. panta pirmās daļas 1a punktaformulējums nav gluži skaidrs tādu institūciju gadījumā, kas vienlaikus aptver vairākas valstis.No vienas puses, par “kaimiņos esošu” var uzskatīt institūciju, kuras galvenā mītne atrodaskaimiņvalstī. No otras puses ar jēdzienu “kaimiņos esoša institūcija” var saprast arī organizāciju, kurasmītne neatrodas kaimiņvalstī, taču kuras dalībniece kaimiņvalsts ir.(f)Starptautisko līgumu statuss Vācijas tiesību sistēmāAtbilstoši konstitūcijas 59. panta nosacījumiem vairums starptautiskie līgumi tiek pieņemti ar vai nuBundestāga vai Bundestāga apstiprinājumu. Attiecīgais "likums par līgumu" ir uzskatāms par aktu, arko starptautiskais līgums tiek ieviests nacionālajā tiesību sistēmā.Īpaša norma pantā attiecībā uz starptautiskām tiesībām paredzēta konstitūcijas 25. pantā:"Vispārējās starptautisko tiesību normas [Die allgemeinen Regeln des Völkerrechtes] irintegrāla federālo tiesību sastāvdaļa. Tām ir augstāks spēks par likumiem un tās tiešā veidā radatiesības un saistības visiem Vācijas teritorijā esošiem iedzīvotājiem."Formulējums “vispārējās starptautisko tiesību normas” ir radījis daudz strīdus, kas tieši ar šo jēdzienubūtu saprotams: proti, vai tas attiecas uz visiem starptautisko tiesību avotiem, tātad ganstarptautiskajām paražām, gan starptautiskajiem līgumiem, vai arī tikai uz tādām normām, kas kopīgasvisām tautām. 357 Vairākuma viedoklis ir, ka ar šo jēdzienu saprotamas starptautiskās paražu tiesības unstarptautisko tiesību vispārējie principi, jo vārds “vispārējs” būtībā nozīmē “visur atzīts”, un paruniversāli atzītiem visdrīzāk varētu būt uzskatāmi starptautisko tiesību vispārējie principi unstarptautiskās paražu tiesības. Tāpat, šo jēdzienu varētu attiecināt uz jus cogens statusa starptautiskotiesību normām (starptautisko tiesību imperatīvās normas), kas atbilstoši Vīnes līgumtiesībukonvencijas 53.pantam ir norma, kas tiek pieņemta un atzīta starptautisko valstu kopienā kā norma, nokuras nav pieļaujama atkāpšanās un kura var tikt izmainīta ar pēctecīgu vispārējo starptautisko tiesībunormu, kurai ir tāds pats raksturs.357 Malcolm N.Shaw. International Law, 5 th edition. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.155.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009107