Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Starptautiskajā tiesā, uzskatot, ka 1990.gada 25.decembra protokols saturēja saistošu līgumu par strīdanodošanu šai tiesai. Bahreina to apstrīdēja, norādot, ka protokols nav tiesiski saistošs instruments, betgan tikai nesaistošs vesto sarunu pieraksts, tādēļ šis protokols neveido saistošu starptautisku līgumu unattiecīgi tiesai nav jurisdikcijas.ANO Starptautiskā tiesa, lai noteiktu, vai tai ir jurisdikcija strīda izšķiršanai, analizēja protokolatiesisko statusu. Tiesa atsaucās uz 1978.gada Egejas jūras kontinentālā šelfa lietu 622 , norādot, ka šajālietā tika secināts, ka nav tāda starptautisko tiesību noteikuma, kas liegtu uzskatīt pušu kopīgucommuniqué (ziņojums, apspriede – franču val.) par saistošu starptautisku līgumu. Šajā lietā arī tikanoteikts, ka tas, vai abu valstu starpā noslēgta vienošanās uzskatāma par starptautisku līgumu vai nē, iratkarīgs no vienošanās noteikumiem un arī no apstākļiem, kādos vienošanās ir tikusi noslēgta 623 .Aplūkojot 1990.gada protokolu, tiesa atzīmēja, ka puses lietojušas vārdu "vienojušās" (agreed). Tālāk,apskatot protokola saturu, tiesa secināja:"[..] Protokols nav vienkārši apspriedes pieraksts [..], tas ne tikai sniedz atskaiti par diskusijāmun panāktajiem vienošanās vai nevienošanās punktiem. Tas arī uzskaita saistības, kam Puses irpiekritušas. Tas tātad rada starptautisko tiesību tiesības un pienākumus pušu starpā. Tas irstarptautisks līgums." 624Tiesa arī uzsvēra, ka nav nozīmes tam, ka Bahreinas ārlietu ministrs neesot vēlējies parakstītstarptautisku līgumu, bet gan tikai politiskas apspriedes konstatējumu. Tāpat, fakts, ka protokols tikanovēloti reģistrēts ANO Līgumu sērijās, neietekmē tā juridiskās dabas vērtējumu. Šādas ietekmes navarī faktam, ka neviena no valstīm neievēroja savas iekšējās konstitucionālas procedūras starptautiskalīguma noslēgšanai. 625Tātad, no sprieduma Kataras un Bahreinas lietā secināms, ka nošķīrums starp starptautisku līgumu unsaprašanās memorandu veicams, piemērojot objektīvus kritērijus pašam dokumenta saturam. Navnozīmes ne dokumenta nosaukumam, ne konkrēto valsts pārstāvju subjektīvajam nolūkam, ne arīvalstu iekšējo konstitucionālo procedūru ievērošanai. Izšķirošais, vai no dokumenta satura izrietvienošanās par konkrētām saistībām.Ievērojot minēto, skaidrs, ka nošķiršanas kritērijus nav iespējams izsmeļoši ietvert kādā normatīvāaktā. Nošķīrums jāveic katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi, un dažādos gadījumos vienam vai otramkritērijam var būt būtiskāka nozīme. Nošķīruma pamatam ārējos normatīvos aktus vajadzētu būt tikai622 Aegean See Continental Shelf Judgment. I. C. J. Reports , 1978, p. 39, para. 96623 Turpat.624 Maritime Delimitation and Territorial Questions between Qatar and Bahrain, Jurisdiction und Admissibility. Judgment,I. C. J. Reports 1994. p. 121.625 Maritime Delimitation and Territorial Questions between Qatar and Bahrain, Jurisdiction und Admissibility. Judgment,I. C. J. Reports 1994. p. 122.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009197© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009