Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tiesa var noteikt, ka noslēgts starptautisks līgums ir pretrunā Konstitūcijai, un pēc tam iestādei, kasnoslēdza vai ratificēja līgumu, jāatkāpjas no starptautiskā līguma, jādenonsē vai jāuzsāk tā grozīšanasprocedūra. Praksē tomēr vēl jārisina jautājums, kā ir iespējams izskatīt ES tiesību aktu atbilstībuKonstitūcijai.8.2.2. LielbritānijaTradicionāli starptautisko līgumu noslēgšana Lielbritānijā ir Kroņa jeb monarha kompetencē: tā irviena no jomām, uz ko attiecas "karaliskā prerogatīva" (Royal Prerogative). Karaliskā prerogatīva irpilnvaras, kas daudzu gadu garumā ir nodotas tieši no monarha ministriem un kas ministriem citastarpā ļauj, piemēram, pasludināt karu, regulēt civildienestu, izdot pases un piešķirt apbalvojumus bezjebkādas parlamenta piekrišanas. Tātad, būtiska karaliskās prerogatīvas pazīme ir, ka tās īstenošananeprasa parlamenta iesaistīšanos. Atsevišķos gadījumos parlaments ar likumu var pieprasīt, lai konkrētistarptautiski līgumi pirms to ratificēšanas tiktu nodoti tā apstiprināšanai.Ministrs, kas īsteno karalisko prerogatīvu starptautisko attiecību jomā, ieskaitot starptautisko līgumuslēgšanu, ir Ārējo un sadraudzības lietu valsts sekretārs (Secretary of State for Foreign andCommonwealth Affairs).Kā izriet no karaliskās prerogatīvas, tad starptautiska līguma noslēgšanai Lielbritānijā parlamentapiekrišana nav nepieciešama. Taču atbilstoši 1924.gada Ponsonbija noteikumam starptautisko līgumuteksti, kas ir jāratificē, ir jānodod parlamenta rīcībā ("jānoliek parlamenta priekšā") uz divdesmit vienuparlamenta sēdes dienu. Tikai pēc šī perioda notiek līguma ratifikācija. Ponsonbija noteikumsnenozīmē, ka valdībai būtu jāiegūst parlamenta piekrišana pirms līguma ratifikācijas. Ponsonbijanoteikuma mērķis ir iesaistīt parlamentu diskusijās par līguma pieņemšanu un lietderīgumu, tačuparlamentam nav pilnvaru aizliegt līguma ratifikāciju. Gadījumos, kad konsultācijas ar parlamentu tiekveiktas ar citu procedūru palīdzību, Ponsonbija noteikumu var neizmantot.Starptautiskais līgums nekļūst par Lielbritānijas tiesību sastāvdaļu no ratifikācijas brīža. Līgumaieviešanai ir nepieciešams pieņemt īpašu parlamenta aktu, kurā ir paredzēti tie starptautiskā līgumanosacījumi, kurus Lielbritānija uz sevi ir attiecinājusi. Ieviešanas nepieciešamība nenozīmē, ka angļutiesībās neieviests starptautiskais līgums nebūtu Lielbritānijai saistošs, taču nozīmē, ka uz šo līgumunevar atsaukties Lielbritānijas tiesās un tam nav tiešā iedarbība.Starptautiskajiem līgumiem nav strikti noteikta vieta Lielbritānijas tiesību normu hierarhijā. Tačuprecedentos ir nostiprināta prezumpcija, ka nacionālās tiesības ir jāinterpretē tā, lai izvairītos nopretrunas ar starptautiskajām tiesībām. Lielbritānijā tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīsjāņem vērā Eiropas tiesību pārākuma princips.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009296