Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

līgumu tulkojumu kvalitāti iekļauts jaunā RTA § 6 (kas stāsies spēkā 01.01.2010.), saskaņā ar kurunākotnē tikai zvērināts tulkotājs drīkst tulkot Riigikogu ratificētus starptautiskus līgumus, kas jāpublicēRiigi Teataja igauņu valodā.3.1.9. Eiropas Savienības tiesību ietekme uz starptautisku līgumu noslēgšanu(a)Starptautisku līgumu noslēgšanas pilnvaru sadale starp Igauniju un EiropasSavienībuPēc Igaunijas pievienošanās ES 2004. gadā ir jāņem vērā specifiskās ES pilnvaras attiecībā uzstarptautiskajām attiecībām un starptautisku līgumu slēgšanu. Eiropas Kopienu tiesa savā31.03.1972. lēmumā lietā AETR noteica, ka ES ir tiesības izveidot līgumiskas saites ar trešajām valstīmpar visiem kopienu tiesībās definētajiem mērķiem. Tas attiecas arī uz tiesībām saistībā arstarptautiskajām attiecībām. Nav pilnvaru noslēgt starptautiskus līgumus, ja kopienai nav attiecīgāskompetences un ja specifisko jomu regulē dalībvalstu tiesības. Ja jomu tikai daļēji regulē kopienastiesības, dalībvalstis patur pilnvaras noslēgt starptautiskus līgumus 202 .Jomās, kurās ES piešķirtas ekskluzīvas tiesības, Eiropas Komisija izpilda ES pārstāvības funkcijustarptautiskā līmenī (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. pants). Kad ES ir ekskluzīvakompetence, piemēram, tādās jomās kā muitas savienība, brīva preču aprite un zivsaimniecībaspolitika, dalībvalstis šajās specifiskajās jomās nevar slēgt starptautiskus līgumus. Tāda līguma puse varbūt tikai ES. Starp dalībvalsti un ES dalītas kompetences gadījumā, piemēram, iekšējais tirgus, vide,brīva pakalpojumu aprite un tā tālāk, gan ES, gan dalībvalsts var kļūt par līguma pusi. Ja līguma pusesir gan ES, gan dalībvalst(i)s, tādi līgumi tiek saukti par "jauktiem līgumiem" 203 .Ņemot vērā tiesības noslēgt starptautiskus līgumus, Igaunijai bijā jādenonsē noteikti brīvāstirdzniecības līgumi ar trešajām valstīm 204 (valstīm, kuras nav ES dalībvalstis) pirms pievienošanās ES,jo kopējā tirdzniecības politika ir tikai ES ekskluzīvajā kompetencē un, tā kā ES nebija brīvāstirdzniecības līgumu ar šīm specifiskajām valstīm, arī Igaunijai tādu nedrīkstēja būt. Tomēr, principāšie līgumi joprojām ir spēkā saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, jo ES līgumi unprasības nav saistoši trešajām valstīm un starptautiski līgumi jāizpilda saskaņā ar pacta suntservanda 205 principu.Pieņemot, piemēram, ka Igaunija plāno noslēgt līgumu ar trešo valsti, kas pārkāpj ES tiesības, tādslīgums būtu spēkā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ar nosacījumu, ka trešā valsts neatzīst ES202 ECJ spriedums, lieta 22/70: Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi. ECR 1971, I-263.203 Truuväli, E.-J., et al. (2001), 590. lpp.204Piemēram „Seoses Eesti Vabariigi ühinemisega Euroopa Liiduga vabakaubanduslepingute ja mõnede muudevälislepingute ratifitseerimise seaduste kehtetuks tunnistamise seadus” (Brīvās tirdzniecības līgumu atcelšana un akts pardažu citu starptautisku līgumu ratificēšanas aktu atzīšanu par spēkā neesošiem saistībā ar pievienošanos Eiropas Kopienai).- RTII, 27.04.2004., 10, 41 (igauņu valodā).205 Laffranque, J. Euroopa Liidu õigussüsteem ja Eesti õiguse koht selles (Eiropas Savienības tiesiskā sistēma un Igaunijastiesību vieta šajā sistēmā). Tallina: Juura 2006., 120. lpp. (igauņu valodā).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200968© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009