Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

1938. gada Konstitūcija 1351938. gada Konstitūcijā bija atsevišķa nodaļa "Starptautiski līgumi" divās daļās. 101. pants piešķīraPrezidentam vienpersoniskas tiesības slēgt un ratificēt starptautiskus līgumus. Pirms ratificēšanasvaldībai bija jebkuri līgumi jāiesniedz apstiprināšanai Riigikogu. Tas pats noteikums izveidoja tiesībasar likumu noteikt konkrētus starptautisku līgumu veidus, kas nebija jāratificē Riigikogu. 102.(2) pantsnoteica, ka valsts robežas var mainīt tikai ar starptautisku līgumu, piemērojot tādu pašu procedūru kāKonstitūcijas grozīšanai, tas ir, procedūru, kas noteikta Konstitūcijas § 147. Tas nozīmēja, ka līgumuprojektiem, kas maina valsts robežas, jāsaņem abu Riigikogu kameru locekļu vairākuma atbalsts, pēctam Prezidents izziņo jaunas "Riigivolikogu" locekļu vēlēšanas un jauna "Riiginõukogu" sastāvaizveidi. Ja jaunievēlētais Riigikogu pieņēmis līguma projektu, kas groza valsts robežas, bezgrozījumiem, tad Prezidents to ratificē. Otro procedūru Konstitūcijas grozīšanai, kas noteiktaKonstitūcijas § 148 un § 149 – referendumu – nevarēja izmantot 98.(3) apakšnodaļas īpašās normasdēļ (tā aizliedz nodot starptautiskus līgumus referendumam) 136 .Tādējādi neatkarīgās Igaunijas vēstures gaitā tiesības noslēgt starptautiskus līgumus ir bijušaspiešķirtas valdībai un prezidentam. Riigikogu loma ir apstiprināt noteiktus līgumus, īstenojotprocedūru, kurai seko galīgā starptautisku līgumu ieviešana.(b)1969. gada Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībāmStarptautisko līgumu tiesības ir izveidojušās no paražu tiesībām un šobrīd ir kodificētas Vīneslīgumtiesību konvencijā. Starptautiski Vīnes līgumtiesību konvencija stājās spēkā 27.01.1980., unIgaunija tam pievienojās 1991. gadā 137 . Tomēr Igaunijas tiesiskajā sistēmā starptautisku līgumunoslēgšanu pamatā regulē Konstitūcija un Ārlietu likums (FRA) 138 . Starptautiskās tiesības nenosakastarptautisko līgumu slēgšanas procedūru nacionālo tiesību ietvaros. Tā, Vīnes līgumtiesībukonvencijas 11. pants nosaka tikai veidus, kā valsts var izteikt savu piekrišanu būt starptautiska līgumapusei 139 . Tomēr Igaunijas likumdevējs ir izveidojis FRA 140 projektu, pamatojoties uz Vīneslīgumtiesību konvencijā iekļautajiem principiem. Tā kā Vīnes līgumtiesību konvencija ir obligāta unsaistoša Igaunijai, tā jāņem vērā, noslēdzot un piemērojot starptautiskus līgumus.135 1938. gada Konstitūcija. Pieņēma „Rahvuskogu“ 28.07.1937. (Eesti Vabariigi põhiseadus. - RT, 03.09.1937., 71, 590(igauņu valodā)).136 Truuväli, E.-J., et al. Eesti Vabariigi põhiseadus. Kommenteeritud väljaanne (Igaunijas Republikas Konstitūcija.Izdevums ar komentāriem). Teine, täiendatud väljaanne. Tallina: Juura, 2008., 587. lpp. (igauņu valodā).137 Igaunija pievienojās Vīnes līgumtiesību konvencijai 26.09.1991. ar “Ülemnõukogu” lēmumu par “Eesti Vabariigiühinemisest rahvusvaheliste lepingutega, mille depositaariks on ÜRO peasekretär“. - RT, 30.10.1991., 35, 428 (igauņuvalodā).138 Välissuhtlemisseadus. - RT I 2006., 32, 248; RT I 2009., 29, 175 (igauņu valodā). Pieejams angļu valodā:http://www.legaltext.ee/text/en/XX10003.htm. (aplūkota 01.08.2009).139 Truuväli, E.-J., et al. (2008), 592. lpp.140 Välissuhtlemisseaduse eelnõu seletuskiri (FRA projekta skaidrojošais memorands). – Pieejams igauņu valodā:http://www.riigikogu.ee (aplūkots 09.07.2009.).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200950© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009