Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

(d) Starptautisko līgumu noslēgšana pirms Otrā pasaules kara, piemērojot galvenokārttikai Satversmes regulējumuPirms Otrā pasaules kara un tam sekojošās Latvijas okupācijas starptautisko līgumu slēgšanu LatvijasRepublikas vārdā pēc būtības regulēja tikai Satversmes normas, jo nepastāvēja speciālu likumu, kas šoprocedūru regulētu detalizētāk. Atsevišķas procesuālas normas attiecībā uz starptautisku līgumunoslēgšanas procedūru bija paredzētas Instrukcijā par ministru kabineta iekšējo darbību un kārtība, kasbija izdota uz Ministru kabineta iekārtas likuma 22.panta pamata. 19 Instrukcijas 33. un 34. punktsnoteica:"33. Līgumi, kuŗu apstiprināšana piekrīt kabinetam, vai līguma projekti, kuŗi noslēdzami uzkabineta pilnvaras pamata, iesūtāmi 14 eksemplaros (skat. 18.p.). Līgumiem, kuŗi noslēgti citā(ne valsts) valodā, vai kuŗos bez latviešu valodas par autentisku atzīta vēl kāda cita valoda,pievienojams arī attiecīgas citas valodas teksts (vienā eksemplarā).34. Līgumi, kuŗi piekrīt Saeimas ratificēšanai, iesniedzami un virzami tālāk 18. un 24.pantāparedzētā kārtībā. Šādiem līgumiem jāpievieno ratificēšanas likumprojekts."Savukārt Saeimas kārtības rullis īpašu kārtību starptautisku līgumu ratificēšanai neparedzēja 20 , tādējādisecināms, ka ratificēšanas likumprojekta izskatīšana un pieņemšana notika vispārējā likumdošanaskārtībā.Sīkāka regulējuma trūkums nekavēja Latvijai realizēt aktīvu darbību starptautisko attiecību jomā, tajāskaitā, noslēdzot starptautiskus līgumus. 1921.gadā Latvija kļuva par Tautu Savienības dalībvalsti.Turpmākajos gados Latvija ir noslēgusi un ratificējusi daudzus starptautiskus līgumus. Interesantiatzīmēt, ka, lai gan Satversmes 8.nodaļa par cilvēka pamattiesībām tika pieņemta tikai 1998.gadā, arīpirms Latvijas okupācijas Latvija ir noslēgusi vairākus tam laikam visai progresīvus starptautiskuslīgumus pamattiesību aizsardzības jomā. Piemēram, 1923.gada 19.jūlijā Valsts prezidents izsludinājaLikumu par starptautisko konvenciju, kā apkarot tirgošanos ar sievietēm un bērniem, ko Latvija bijaparakstījusi jau 1921.gada 30.septembrī. 21 Līdz 1940. gadam Latvija bija noslēgusi simt starptautiskoslīgumus. 22Jāatzīmē arī, ka Saeima nevarēja izpildīt savu Satversmē paredzēto pienākumu ratificēt starptautiskuslīgumus pēc 1934.gada 15.maija, jo saskaņā ar 1934.gada 18.maija Valdības deklarāciju "Saeimas19 Instrukcija par ministru kabineta iekšējo darbību un kārtību. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums,1925.gads, 142.punkts.20 Saeimas kārtības rullis. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1929.gada 26.aprīlī, 8.burtnīca, 58.punkts.21 Likums par starptautisko konvenciju, kā apkarot tirgošanos ar sievietēm un bērniem. Likumu un Ministru kabinetanoteikumu krājums, 1923., 12.burtnīca, 90.punkts.22 Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krūmas atsevišķās domas lietā Nr. 2007-10-0102, 7.2.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200915