11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

3.4. Zviedrija, Lietuva, Somija, ItālijaŠajā nodaļā vispārīgi ir aprakstītas Zviedrijas, Lietuvas, Somijas un Itālijas tiesību sistēmas unstarptautisko tiesību vieta šo valstu nacionālajās tiesības, kā arī starptautisko līgumu slēgšanasprocedūras galvenās iezīmes. Katras valsts apraksta ievadā ir sniegts arī konspektīvs valsts tiesībusistēmas raksturojums un normatīvo aktu hierarhija.3.4.1. Zviedrijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasZviedrijas konstitucionālo sistēmu var raksturot kā <strong>par</strong>lamentāru demokrātiju ar monarhu kā valstsgalvu. 401 Viena no Zviedrijas tiesību sistēmas īpatnībām ir tās konstitūcijas uzbūve. Zviedrijaskonstitūcija nav vienots dokuments, bet gan vairāku konstitucionāla ranga normatīvo aktu – Valdībasinstrumenta, Pēctecības likuma (Act of Succession), Preses brīvības likuma un Vārda brīvības(Freedom of Expression) likuma apkopojums.Otra Zviedrijas konstitucionālās sistēmas īpatnība ir samērā lielā izpildvaras institūciju ietekme uzlikumdevēja darbību. Parlamenta pieņemtie likumi un likumu projekti stājas spēkā tikai, ja tos ir<strong>par</strong>akstījis premjerministrs vai premjerministra pilnvarotā persona. 402Līdztekus konstitūcijai Zviedrijā pastāv trīs līmeņu normatīvie akti. Pirmajā līmenī ir <strong>par</strong>lamentapieņemtie likumi. Zemāka līmeņa normatīvos aktus pieņem valdība: tie ir t.s. rīkojumi (förordning).Trešā līmeņa normatīvie akti ir dažādi ministrijām padotībā esošu institūciju un vietējo pašvaldībuizdotie normatīvie akti, kurus pieņem noteikumu (regulations) formā.Valdības plašās pilnvaras spilgti atspoguļo arī likumdošanas funkciju deleģēšanas institūts. Proti,jomās, kas skar valsts un indivīda attiecības vai arī citādā veidā ietekmē privātpersonu personīgās vaiekonomiskās tiesības, likumdošanas funkcijas var tikt deleģētas valdībai. Valdība var pildītlikumdevēja funkcijas arī tādās jomās kā ārvalstnieku uzturēšanās Zviedrijā, preču importa un eksportaregulēšana, rūpniecība, komercdarbības licencēšana, u.c. 403Dažos gadījumos likumus var aizvietot ar valdības rīkojumiem pat bez īpaša pilnvarojuma. Saskaņā arValdības instrumenta likuma 8. nodaļas 13. <strong>par</strong>agrāfa noteikumiem 404 šāda veida normatīvos aktusvaldība var izdot, piemēram, lai nodrošinātu cita likuma, ko pieņēmis <strong>par</strong>laments, piemērošanu. 405401 H.Tiberg, F. Sterzel, Swedish Law. Juristförlaget JF AB, Stockholm, 1994, 53.lpp.402 Turpat.403 Turpat.404 http://www.riksdagen.se/templates/R_PageExtended____6325.aspx (skatīts 26.08.2009.).405 Turpat, 54.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009117

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!