Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

7. PIEDĀVĀJUMI LATVIJAS NORMATĪVĀ REGULĒJUMAUZLABOŠANAI ATTIECĪBĀ UZ STARPTAUTISKO LĪGUMUSLĒGŠANU7.1. Piedāvāto uzlabojumu forma.7.1.1. Izvērtējums, vai Latvijas normatīvā regulējuma uzlabošanai attiecībā uz starptautisko līgumuslēgšanu izstrādājams jauns normatīvs akts vai esošo normatīvo aktu grozījumi.Speciālais likums ir ļoti vispārīgs, un, kā jau šajā pētījumā secināts, daudzus ar starptautisko līgumuslēgšanu saistītus jautājumus vispār neregulē. Tāpat, kritizējams arī Speciālajā likumā piedāvātaisstarptautisko līgumu iedalījums starpvalstu, starpvaldību un starpresoru līgumos. Speciālajā likumā arīnav viegli orientēties: lai gan likums ir sadalīts preambulā un piecās nodaļās, tomēr II.nodaļa –starptautisko līgumu noslēgšana – ietver daudzus atšķirīgus ar starptautisko līgumu slēgšanu saistītusaspektus, ko būtu vēlams analītiski nodalīt (atsevišķi un loģiskā kārtībā regulējot starptautiska līgumanoslēgšanas sagatavošanas stadiju, projektu apspriešanu un izskatīšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu,ratificēšanu, spēkā stāšanos, u.c.). No Speciālā likuma nav viegli uzreiz konstatēt, kādas ir konkrētuvalsts varas orgānu tiesības un pilnvaras starptautisko līgumu slēgšanā. Tāpēc arī šī pētījuma 2.nodaļāpersonu pilnvaras, kā tās attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanu noteiktas Speciālajā likumā, tikapārskatāmības uzlabošanai attēlotas Tabulā Nr.1.Turklāt, vairāki svarīgi jautājumi par starptautisko līgumu noslēgšanu ir regulēti nevis Speciālajālikumā, bet citos ārējos normatīvajos aktos. It īpaši, niansētāku starptautisko līgumu noslēgšanasprocedūru attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem paredz Ministru kabineta kārtības ruļļa V sadaļa.Vairākas normas paredz arī Saeimas kārtības rullis, Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumiNr.202 "Valsts valodas centra nolikums" un Ārlietu ministrijas nolikums. Tādējādi, lai jebkura personaiegūtu pilnīgu ieskatu par starptautisko līgumu slēgšanu Latvijā, nepietiek vien ar Satversmi unSpeciālo likumu, bet jāapskata arī diezgan daudz citu ārēju normatīvo aktu. Lieki piebilst, ka personaibez jurista izglītības varētu būt diezgan sarežģīti uzminēt, ka regulējums ir izkliedēts pa dažādiemnormatīviem aktiem un turklāt visus vajadzīgos normatīvos aktus atrast. Tiesiskās noteiktības nolūkābūtu labāk, ja būtiskākais regulējums par starptautisko līgumu noslēgšanu būtu atrodams vienānormatīvā aktā. Šajā ziņā Latvija varētu ņemt vērā Igaunijas pieredzi, jo FRA likumā ir noregulētasvisas galvenās darbības saistībā ar starptautiska līguma slēgšanu, un persona no malas var gūtpietiekami pilnīgu ieskatu par starptautisko līgumu noslēgšanas procedūru Igaunijā. Tā kā Latvija tāpatkā Igaunija ir rakstīto tiesību valsts, šāds regulējums būtu atbilstošs arī Latvijai.Ievērojot minēto, it īpaši to, ka Speciālā likuma regulējumu vajadzētu gan paplašināt (iekļaujotregulējumu, kas šobrīd atrodams citos normatīvos aktos), gan precizēt (uzlabot terminoloģiju un© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009273