Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Atbilstoši Satversmes 68.pantam starptautiskā līguma ratifikācija Saeimā tātad nozīmē likuma spēkapiešķiršanu aktam, kas izšķir attiecīgu jautājumu likumdošanas ceļā, tādēļ šis akts ir ratificējamslikumdošanas procedūras ietvaros. 12Ievērojot Satversmes 23. un 24.pantu, šādus starptautiskos līgumus Saeima apstiprina sēdē, ja tajāpiedalās vismaz puse Saeimas locekļu, ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Starptautiskolīgumu apstiprināšana kopumā nav viens no tiem Satversmē sevišķi paredzētajiem gadījumiem, kadnepieciešams lielāks sēdē klātesošo Saeimas locekļu skaits vai kvalificēts balsu vairākums. Satversmēparedzēts tikai viens šāds sevišķs gadījums, kad starptautiska līguma noslēgšanai izvirzītas īpašaskvoruma un balsu vairākuma prasības: Satversmes 68.panta otrā daļa (sk. zemāk).Satversme tiešā veidā neparedz, kas apstiprina tos starptautiskos līgumus, kas neskar likumdošanasceļā izšķiramus jautājumus. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, jāņem vērā Satversmes pieņemšanaslaika konstitucionālo tiesību doktrīna. Šī doktrīna, kas sakņojas Šarla Luija de Monteskjē teorijā parvaras dalīšanu, starptautisko attiecību īstenošanu iekļauj izpildvaras kompetencē. 13 Kā atzinusiSatversmes tiesa, valstu praksi ietekmēja tieši šī Monteskjē teorija, un starptautisko līgumu slēgšanatika uzskatīta par izpildvaras prerogatīvu, kurā parlamentam nav tiesību iejaukties. 14 Lielās frančurevolūcijas ietekmē šī doktrīna attīstījās tā, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, lemjot par valststeritorijas nodošanu citai valstij, arī parlamentam tika paredzētas tiesības lemt par starptautisko līgumuratifikāciju. Uz šo doktrīnu norādījis arī Kārlis Dišlers, raksturojot to šādi:"Parlamenta kontrole starptautiskās polītikas laukā līdz pēdējam laikam ir vājāka, nekā iekšējāspolītikas un administrācijas darbības laukos. Tas atkal izskaidrojas ar vēsturiskiem apstākļiem,jo monarchijās ārējā polītika tika ieskatīta kā monarcha paša vai dinastijas lieta, kuŗa tautaskontroli nepielaiž; kā atliekas no tā pat vēl republikās nav galīgi izskausts ieskats un valdībaspraktika, kas šķiŗ ārējo polītiku no iekšējās un uztur ārējā polītikā lielā mērā slepenību unbezkontroles rīcību. Šī kaitīgā praktika ir atnesusi tautām daudz posta un tāpēc ir izskaužamapilnīgi; ari ārējai polītikai vajag būt pašas tautas lietai un padotai tautas priekšstāvībaskontrolei." 15Pēc Pirmā pasaules kara pieņemtajās konstitūcijās tiesības parakstīt starptautiskus līgumus pamatā tikauzticētas izpildvarai, taču par īpaši svarīgiem starptautiskos līgumos regulējamiem jautājumiem bija11 Latvijas Satversmes Sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922), IV sesijas 15.sēde 1921.gada 26.oktobrī, 19.sēde1921.gada 8.novembrī.12 Pleps J., Pastars. E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 443.lpp.13 Ch. L. Montesquieu. The Spirit of Laws. Book XI. Pieejama: http://www.constitution.org/cm/sol_11.htm. Aplūkots27.06.2009.14 Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 43.1.punkts.15 K.Dišlers. Dēmokratiskas valsts iekārtas pamati. 2.izdevums. Rīga, A.Gulbis, 1931, 139.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200913© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009