Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

3. STARPTAUTISKO LĪGUMU SLĒGŠANAS PROCEDŪRA CITĀSEIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪS3.1. IgaunijaŠajā nodaļā ir apskatīts spēkā esošais Igaunijas regulējums par starptautisku līgumu noslēgšanu.Nodaļas mērķis ir sniegt pārskatu par Igaunijas likumiem starptautisko līgumu slēgšanas jomā, kā arīizcelt būtiskākos jautājumus, kas radušies tiesību piemērošanas praksē un juridisko debašu rezultātā.Apskatā ietverti tie starptautiskie līgumi, kurus regulē starptautiskās publiskās tiesības un kurusnevajadzētu sajaukt ar līgumiem, kas noslēgti privātās interesēs. Pēdējie no minētajiem ir pakļautiprivātajām starptautiskajām tiesībām.Saskaņā ar Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 123 2.(1)(a) pantā iekļauto definīciju(Vīnes līgumtiesību konvencija), "starptautisks līgums" ir starptautiska vienošanās, kas noslēgta starpvalstīm rakstiskā veidā un kuru regulē starptautiskās tiesības, kas iekļautas vienā instrumentā vai divosvai vairākos saistītos instrumentos un neatkarīgi no to specifiskā nosaukuma. Igaunijas likumdošanasaktos termins "starptautiska vienošanās" tiek izmantots kā sinonīms jēdzienam "starptautisks līgums".Jēdzienu “noslēgt” nevajadzētu sajaukt ar jēdzienu “ratifikācija”. Igaunijā valdībai ir tiesības noslēgtstarptautiskas vienošanās. Konstitucionālo prasību dēļ noteikti starptautisku vienošanos veidi 124 tomērir jāratificē Igaunijas parlamentā (Riigikogu). Tā ir papildu piekrišanas (apstiprinājuma) izpausme, laikonkrētais līgums varētu kļūst Igaunijai saistošs un vēlāk stāties spēkā. Tādējādi Riigikogu neslēdzstarptautiskas vienošanās, bet tikai ratificē (apstiprina) tās. Arī Igaunijas prezidents neslēdzstarptautiskas vienošanās. Tā vietā viņam ir konstitucionālas tiesības parakstīt ratificēšanasinstrumentus, kas tiek uzskatīti par starptautisku vienošanos ieviešanas aktiem. Tādējādi jāsaprotjēdziens “noslēgt” kā process no līguma noslēgšanas sagatavošanas līdz līguma ieviešanai, kuraireizēm ir nepieciešama ratifikācija kā papildu apstiprinājums no Riigikogu.Šajā nodaļā ir 8 apakšnodaļas, kas atbilstoši savam mērķim un nolūkam ļauj analizēt šī temata dažādosaspektus un problemātiku.Pirmajā apakšnodaļā izklāstīti tiesību akti, kas iekļauj noteikumus par starptautisku līgumu noslēgšanu.Tāpat ir iekļauts pārskats par specifisko regulējošo jomu un vēsturisko izveidi. Otrajā apakšnodaļāizskaidrots starptautisko līgumu statuss Igaunijas normu hierarhijā – to juridiskais statuss kopumā,Riigikogu ratificēto līgumu un valdības noslēgto līgumu statuss. Trešā apakšnodaļa apskata personas,kuras ir tiesīgas noslēgt starptautiskus līgumus, un viņu kompetences apjomu. Proti, kurus līgumus123 1969. gada Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām. Sākotnēji stājās spēkā 27.01.1980, Igaunijai stājāsspēkā 20.11.1991. – RT II 1993., 13/14, 16 (igauņu valodā).124 Saskaņā ar Konstitūcijas 121. pantu Riigikogu ratificē un denonsē Igaunijas Republikas starptautiskus līgumus: 1. kasmaina valsts robežas; 2. kuru ieviešanai nepieciešama Igaunijas likumu izdošana, grozīšana vai atcelšana; 3. ar kuriemIgaunijas Republika pievienojas starptautiskām organizācijām vai apvienībām; 4. ar kuriem Igaunijas Republika uzņemasmilitārus vai īpašumtiesību pienākumus; 5. kuros ratificēšana ir noteikta.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200947© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009