11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

galva, valdības vadītājs vai ārlietu ministrs. Igaunijas Konstitūcijas § 121 jēdzienam "ratifikācija" irpiešķirts mazliet plašāks un citādāks saturs nekā tā <strong>par</strong>astajai nozīmei. Pirmkārt, tas iekļauj visusstarptautiskus instrumentus, ar kuriem valsts var izpaust savu piekrišanu ar līgumu uzņemtiesjuridiskas saistības – pati ratifikācija šī vārda <strong>par</strong>astā nozīmē, kā arī pieņemšana vai pievienošanās(izņemot diplomātisku notu apmaiņu). Otrkārt, ratificēšanas akts Igaunijā sastāv no trim dažādāmdarbībām:(i)(ii)(iii)Riigikogu piekrišana starptautiska līguma ratificēšanai, pieņemšanai vaipievienošanās tam, kas veido pamatu un priekšnoteikumu sekojošajāmdivām darbībām;Prezidents <strong>par</strong>aksta vienošanās instrumentus <strong>par</strong> ratificēšanu, pieņemšanuvai pievienošanos, ko sagatavojusi Ārlietu <strong>ministrija</strong> (Konstitūcijas 78. 6)pants).Ratifikāciju kā starptautisku aktu īsteno Ārlietu <strong>ministrija</strong>, kas organizēar ratificēšanu, pieņemšanu vai pievienošanos saistīto vienošanāsinstrumentu iesniegšanu depozitārijā.Tāpat jāņem vērā, ka saskaņā ar starptautisko līgumu tiesību praksi tikai tie starptautiskie līgumi tiekratificēti, pie kuru noslēgšanas ir bijuši klāt valsts pārstāvji un kuru tekstu tie ir <strong>par</strong>akstījuši 164 .Riigikogu ir "ratificējis" vairākus līgumus, kurus nav bijis tiesiski pieļaujams ratificēt saskaņā arstarptautisko tiesību principiem, jo Igaunija nav <strong>par</strong>akstījusi attiecīgo līgumu 165 . Lai nesajauktunacionālo un starptautisko ratifikācijas nozīmi un tā rezultātā neradītu Konstitūcijas iespējamāsgramatiskās interpretācijas pārpratumus, ka Riigikogu var noslēgt starptautiskus līgumus tikai arratifikācijas aktiem, jaunā FRA 6.(1) 2) pants norādījis, ka Riigikogu ratificē starptautiskus līgumus,kas uzskaitīti Konstitūcijas § 121, pieņemot aktus <strong>par</strong> pievienošanos, pieņemšanu, apstiprināšanu unratificēšanu vai citus aktus. Tas pats ir norādīts <strong>par</strong> starptautisku līgumu denonsēšanu 166 .Pašreizējais regulējums atšķiras no agrākās 1920., 1933. un 1938. gada Konstitūcijas 167 , kas noteica,ka Riigikogu apstiprina starptautiskus līgumus. Tikai 1992. gada Konstitūcija nezināma iemesla dēļvārda "apstiprināt" vietā izmanto vārdu "ratificēt". Parasti to uzskata <strong>par</strong> terminoloģisku neprecizitāti,kas ieviesusies 1992. gada Konstitūcijā. Tādējādi 1992. gada Konstitūcijā izmantotais termins164 Truuväli, E.-J., et al. (2008), 593. lpp.165 Piemēram, „Välisriigi vahekohtu otsuste tunnustamise ja täitmise konventsiooni ratifitseerimise seadus” (ApvienotoNāciju Konvencija <strong>par</strong> ārvalstu šķīrējtiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi), 17.06.1993. – RT II 1993., 21/22, 51 (igauņuvalodā). Saskaņā ar Konvencijas 8.(1) pantu to varēja <strong>par</strong>akstīt līdz 31.12.1958., tādējādi Igaunija nevarēja to <strong>par</strong>akstīt unratificēt.166 FRA projekta skaidrojošais memorands (zemteksta piezīme Nr. 18).167 1920. - § 60 (1) 3); 1933. - § 60(2) 5); 1939. - § 101(2).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 200956© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!