Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

noslēgšana varētu radīt pretrunas ar Konstitūciju. Lai izvairītos no pretrunām, ir nepieciešams grozītKonstitūciju, pirms pieņemt aktu, kas ratificē līgumu 227 .Saskaņā ar H. Kalmo teikto, ES tiesību konstitucionāla izskatīšana būtu veicama šādi: pirmkārt,Augstākā tiesa noskaidro, vai ES primārajos tiesību aktos veiktie grozījumi atbilst Igaunijaskonstitucionālajiem principiem – šo pārbaudi nevar izdarīt Eiropas Kopienu tiesa – un, otrkārt, EiropasKopienu tiesa izskata, vai sekundārie tiesību akti atbilst primārajiem tiesību aktiem. Ar šo specifiskoformālo secību būtu nodrošināts, ka pat viszemākā spēka Eiropas Savienības akti nekad nav pretrunāvisfundamentālākajām Igaunijas tiesību sistēmas daļām.Tādēļ Augstākā tiesa ir tiesīga saskaņā ar Konstitūciju izskatīt starptautisku līgumu konstitucionalitātiun, ja nepieciešams, noteikt, ka šie līgumi ir pretrunā Konstitūcijai. Ja Augstākā tiesa ir noteikusi, kastarptautisks līgums ir pretrunā Konstitūcijai, tad valdībai vai Riigikogu jāgroza līgums, jāatkāpjas notā vai jāsāk denonsēšana. Konstitucionālās izskatīšanas iesniegumu Augstākajā tiesā var iesniegtTieslietu padomnieks vai Prezidents, vai jebkura tiesa, pārsūtot Augstākajai tiesai tiesas lēmumu vainolēmumu. Tomēr vēl nav skaidrs, kā izskatīt ES tiesību aktu konstitucionalitāti salīdzinājumā arIgaunijas Konstitūciju. Lai gan Augstākā tiesa ir apliecinājusi ES tiesību pārākumu pār Igaunijastiesību aktiem, ieskaitot Konstitūciju, tomēr tā ir vēlākā tiesas praksē norādījusi, ka noteiktos apstākļostomēr ir iespējama ES tiesību konstitucionālā izskatīšana, precīzāk, izskatīšana, vai ES primāro tiesībuaktu grozījumi ir atbilstoši konstitucionālajiem principiem.3.1.11. KopsavilkumsŠīs nodaļas mērķis bija sniegt pārskatu par Igaunijas tiesību aktiem starptautisku līgumu slēgšanasjomā, kā arī izklāstīt galvenos jautājumus, kas ir radušies praksē un juridiskajās debatēs. Tādējādi tikaapskatīti šādi temati: tiesību akti, kas regulē starptautisku līgumu noslēgšanu; starptautisku līgumustatuss tiesību normu hierarhijā; likumu subjekti, kuri ir tiesīgi noslēgt starptautiskus līgumus;nacionālā procedūra starptautisku līgumu noslēgšanai; starptautisku līgumu grozīšana un izbeigšanās;publicēšana un ES tiesību ietekme uz starptautisku līgumu noslēgšanu un starptautisku līgumukonstitucionāla izskatīšana.Pirmajā apakšnodaļā tika secināts, ka starptautisku līgumu noslēgšanas principi tiek ļoti precīziregulēti, rodot savu normatīvo bāzi Konstitūcijas 9. nodaļā, kuras detalizētā kārtība un procedūra irnoteikta FRA. Igaunija ir pievienojusies arī 1969. gada Vīnes Konvencijai par starptautisko līgumutiesībām, un šīs Konvencijas piemērošana Igaunijā ir obligāta. Pakļautās jomas precīza un detalizētaregulējuma rezultātā nepastāv likumdošanas aktu nepilnības, kas varētu ietekmēt starptautisku līgumunoslēgšanas juridisku skaidrību. Tomēr Igaunijā jēdzienam "ratifikācija" ir piešķirts mazliet plašāks uncitādāks saturs kā tā parastajai nozīmei. Konstitūcijā izmantotais termins "ratifikācija" nozīmē227 U.Lõhmus. Euroopa Liidu õigussüsteem ja põhiseaduslikkuse kontroll pärast 1. maid 2004 (Eiropas Savienības tiesiskāsistēma un konstitucionālā uzraudzība pēc 2004. gada 1. maija). – Juridica, 2006., Nr. 1, 13. lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200976© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009