Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

panākt Satversmē noteikto pamattiesību normu harmoniju ar starptautisko cilvēktiesībunormām, nevis to pretnostatījumu." 90Otrkārt, kā jau tika norādīts iepriekš, atbilstoši Neatkarības deklarācijai jus cogens normām ir augstāksjuridisks spēks. Treškārt, izejot ārpus šiem piemēriem, ir komplicēti identificēt citas vispārsvarīgasnormas ar augstāku juridisku spēku. Cilvēktiesības un jus cogens ir pārliecinoši piemēri gan no tiesiskāviedokļa – likumdevēja tiešs akcepts Satversmes 89.pantā un Neatkarības deklarācijas 1.pantā – gan notiesībpolitiskā viedokļa – cilvēktiesību un jus cogens normu pastāvēšanas mērķis iziet ārpus šaurāminter se pušu attiecībām. A contrario, Satversmes tiesa noraidīja argumentu, ka Neatkarībasdeklarācijas 9.punktā izdarītā atsauce uz 1920.gada Miera līgumu piešķirtu tam augstāku juridiskuspēku, jo "[t]as būtu pieļaujams tikai tādā gadījumā, ja konstitucionālā norma expressis verbis norādītuuz īpašu Miera līguma statusu". 91 Šī brīža doktrīnas un prakses attīstības stadijā nav iespējams ar pilnupārliecības pakāpi noteikt, vai arī citas normas ietilpst "vispārsvarīgajā" kategorijā, kas prasa ne tikaipiemērošanas priekšrocību, bet arī hierarhiskā statusa atšķirību. 92Aplūkojot starptautisko līgumu vietu Latvijas tiesību sistēmā, jāievēro arī Eiropas Savienības tiesībuietekme, it īpaši Eiropas tiesību pārākuma princips. Šis princips paredz, ka Eiropas Savienības tiesībasjāpiemēro pat tad, ja tās ir pretrunā ar nacionālajām tiesību normām: proti, Eiropas Savienības tiesībunormām ir pārāks raksturs to īpašā un oriģinālā rakstura dēļ. 93 Pārākuma princips nav iekļauts EiropasSavienības dibināšanas līgumos, bet attīstīts Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā. Kā tiks detalizētākanalizēts šī pētījuma 4.nodaļā, Eiropas Savienības noslēgtie starptautiskie līgumi ir Eiropas tiesībusastāvdaļa. Tātad, uz tiem attiecas Eiropas tiesību pārākuma princips. Eiropas Savienības noslēgtostarptautisko līgumu piemērošana Latvijas tiesās tālāk analizēta šī pētījuma 6.nodaļā.2.2. Starpresoru starptautiskie līgumi un to vieta Latvijas tiesību sistēmā.2.2.1. Starpresoru starptautisko līgumu noslēgšanaSpeciālā likuma 2.pants paredz, ka starptautiskie līgumi var tikt slēgti arī starpresoru līgumu veidā.Tālāk likuma tekstā starpresoru līgumi apskatīti netiek, netiek arī skaidrots, kas saprotams ar jēdzienu"resors". Šī jēdziena legāldefinīcija nav sniegta arī citos Latvijas tiesību aktos. Parastā šī jēdzienanozīme latviešu valodā ir "iestāde vai iestāžu sistēma, kam padota kāda valsts pārvaldes nozare". 9490 E.g. Satversmes tiesas 2006.gada 23.novembra sprieduma lietā Nr. 2006-03-0106 8.2. punkts, Satversmes tiesas 2000.gada 30. janvāra sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 5. punkts, Satversmes tiesas 2002. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.2001-08-01 3. punkts.91 Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 66.4.punkts.92 Mārtiņš Paparinskis. Republic of Latvia Materials on International Law 2004 // Baltic Yearbook of International Law,Vol 5. Leiden: Martinus Nijhoff Publishers, 2005, pp. 251-253, Ziemele I. Rasu diskriminācijas aizliegums Latvijas tiesībusistēmā un praksē. Likumdevēja, tiesu, valsts pārvaldes un prokuratūras pienākumi un atbildība (II) // Likums un Tiesības(2004) 330.-331.lpp., 109.-111.vēres. Vides tiesības varētu būt vēl viens piemērs.93 Lieta 6/64 (Flaminio Costa v. ENEL). [1964], ECR 585, 593.94 Latviešu valodas vārdnīca, Rīga: Avots, 1987, 2.izdevums.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200938© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009