Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

likumā, ar kuru Saeima ratificējusi konvenciju, nav skaidri norādīts, ka ir veicama atruna. Proti,ratifikācijas likuma 2.pants tikai nosaka:"Jebkurš šīs Konvencijas 11., 12.panta vai II daļas noteikums, kurš pieļauj, ka pirkumapārdevumalīgums, tā grozīšana vai pārtraukšana, pusēm vienojoties, vai oferte, akcepts vaijebkura cita gribas izpausme tiktu izdarīta nevis rakstveidā, bet jebkurā citā veidā, navpiemērojams, ja kaut vienai no pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijas Republikā."Lai gan tas tieši no šī panta neizriet, būtībā Latvijas likumdevējs ar šo ir uzdevis personām, kasorganizē Latvijas pievienošanos konvencijai (parasti, Ārlietu ministrijai), parūpēties, lai konvencijaspiemērošanā tiktu ņemta vērā minētais ierobežojums. Tiesiskās noteiktības nolūkos būtu labāk, kaSpeciālais likums konkrēti noteiktu pienākumu līgumu slēdzošajai personai šādos gadījumosparūpēties, ka Saeimas ratifikācijas likumā noteiktais ierobežojums tiek izteikts kā atruna starptautiskotiesību izpratnē. Jāatzīmē, ka pušu iepriekšēja vienošanās, kas pieļauj saistību neuzņemšanos attiecībāuz noteiktām normām, neizslēdz pašas saistību neuzņemšanās procedūras kvalifikāciju kā atrunu, ja tātiek izdarīta pie starptautisko saistību uzņemšanās (vēlāka atteikšanās no noteiktu normu piemērošanasatbilstoši līgumā noteiktajai procedūrai ir uzskatāma par daļēju līguma denonsēšanu). 661Attiecībā uz Latvijas praksi skaidrojošo deklarāciju izteikšanā, šī instrumenta tiesiskais statuss kļuvaasu juridisko diskusiju priekšmets pirms Latvijas – Krievijas robežlīgums (Robežlīgums) noslēgšanas.2005.gada 26.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja deklarāciju, atbilstoši kurai ar Robežlīgumu Latvijasaprot tikai un vienīgi de facto funkcionējošās robežas fiksēšanu, neskarot, nemazinot un neatņemotLatvijai un tās pilsoņiem no 1920.gada Miera līguma izrietošās tiesības un tiesiskās prasības. 662Kā skaidrots tā laika ārlietu ministra A.Pabrika rakstos, šīs deklarācijas pieņemšanas mērķis bijanovērst iespējamās pretrunas starp Robežlīgumu un Satversmi, kā arī Latvijas nepārtrauktībasdoktrīnu:"Deklarācija turpina to ģenerālo politisko līniju, kuru mūsu valsts ir īstenojusi, sākot arneatkarības atjaunošanu. Šī deklarācija nav - kā Krievija mēģina to iztēlot - robežlīguma daļa,kurai būtu jābauda abu pušu piekrišana. Gluži pretēji, deklarācija ir vienpusējs politisksdokuments ar konstitucionālām implikācijām, proti, tas ļauj Latvijas valstij noslēgtrobežlīgumu ar Krieviju, konstatējot dabā esošo, reālo robežu starp mūsu valstīm, vienlaikus661International Law Commission. Report on the work of its fifty-second sessionhttp://untreaty.un.org/ilc/reports/2000/repfra.htm , 1.1.8.punkts.662 26.04.2005. MK rīkojums Nr.263 "Par Deklarāciju "Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu parLatvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu"" Latvijas Vēstnesis, 67 (3225), 28.04.2005.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009209© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009