Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

konferencēs,starptautiskajāsorganizācijās vai toinstitūcijāsVar pēc attiecīgas pilnvaras saņemšanas arī parakstītstarptautiskos līgumus.Speciālā likuma 3.pantam ir būtiska nozīme, jo tas norāda, ka Saeimai ir tiesības lemt par jebkurustarptautisku līgumu, ne tikai tādu, kas atbilstoši Satversmes 68.pantam nokārto likumdošanas ceļāizšķiramus jautājumus, turklāt Saeima var lemt par šo līgumu jebkurā tā noslēgšanas stadijā. Tomērpraksē parasti lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņem Ministru kabinets, nevis Saeima.Pirmā reize, kad lēmumu par starptautiskā līguma noslēgšanu pieņēma pati Saeima, bija 2007.gadalēmums par Latvijas – Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Kā norāda Eiropas Cilvēktiesību tiesastiesnese Ineta Ziemele, "[ņ]emot vērā jautājuma valstisko svarīgumu, valdības izvēle izmantot šoprocedūru ir apsveicama. Neapšaubāmi Saeimas pilnvarojumam ir cita demokrātiskā leģitimitāte." 66Minēto atzinusi arī Satversmes tiesa, norādot, ka "Saeima ir tiesīga pilnvarot Ministru kabinetu veiktnoteiktas darbības starptautiskajās tiesībās, lai ne vien parakstītu, bet arī sagatavotu, pēc Saeimasieskata, Latvijai nepieciešamu līgumu ar ārvalsti". 67 Šāda Saeimas iepriekšēja piekrišana var tiktsniegta arī gadījumos, kad līgums skar Latvijas valstij būtiskus jautājumus, pat ja tie nav likumdošanasceļā izšķirami jautājumi:"[..] iepriekšēja Saeimas piekrišana šādai Ministru kabineta rīcībai, ar likumu pilnvarojotMinistru kabinetu sagatavot vai parakstīt kādu līgumu, piešķir Ministru kabineta rīcībai papilduleģitimitāti un otrai līgumslēdzējai pusei apliecina, ka ne vien Latvijas valdība, bet arīparlaments pēc līguma parakstīšanas to akceptēs un neiebildīs pret šāda līguma stāšanosspēkā" 68 .Speciālā likuma 7., 8. un 9.pants nosaka, kuri līgumi tiek apstiprināti tikai ar Saeimas pieņemtulikumu. To vidū ir 7.pantā uzskaitītie starpvalstu līgumi: miera līgumi, līgumi par starpvalstu attiecībupamatiem, par robežām, un par Latvijas līdzdalību ekonomiskajās, militārajās un politiskajāssavienībās. Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele, šī panta mērķis ir:"[..] apkopot pēc līgumu priekšmetiem tos līgumus, kuri tādā vai citādā veidā saistās arnacionālajām interesēm vai valstij īpaši svarīgiem jautājumiem. Tajā pašā laikā no starptautiskotiesību viedokļa šie ir tādi līgumi, kas starptautiskajā praksē parasti tiek slēgti vispārējā,starpvalstu līgumu formā [..]. Visi šie līgumi attiecas uz valsts pastāvēšanai un Latvijassuverenitātei svarīgiem jautājumiem, piemēram, robežu jeb teritorijas jautājums [..]. Šādi66 Dr.iur. Ineta Ziemele. Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta// Jurista Vārds, Nr.5 (458) 30.01.2007.67 Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 67.1.punkts.68 Turpat, 67.2.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200927