Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Skotijā (sastāv gan no kopējo tiesību, gan civiltiesību principiem). Šī pētījuma ietvaros arLielbritānijas tiesībām tiks saprastas galvenokārt angļu tiesības, ja vien netiks tieši norādīts citādi.3.2.2. Lielbritānijas nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru(a)Karaliskā prerogatīvaTradicionāli starptautisko līgumu noslēgšana Lielbritānijā ir Kroņa jeb monarha kompetencē. 240 Proti,starptautisko līgumu slēgšana ir viena no jomām, uz ko attiecas tā sauktā "karaliskā prerogatīva"(Royal Prerogative). Lielbritānijas tiesību doktrīnā nav vispārpieņemta karaliskās prerogatīvasdefinīcijas. Pēc vienas no definīcijām ar to apzīmē visas no monarha izrietošās kopējās tiesības(iepretim parlamenta kā likumdevēja pieņemtajiem likumiem). Saskaņā ar citu definīciju karaliskāprerogatīva apzīmē tās kopējo tiesību pilnvaras un imunitātes, kas ir specifiskas monarham un kaspārsniedz parastas privātpersonas pilnvaras, piemēram, kara pasludināšanas vai starptautisku līgumuslēgšanas pilnvaras iepretim parastām kopējo tiesību pilnvarām slēgt jebkādu līgumu. Karaliskāprerogatīva tehniski tiek īstenota ar "padomes pavēles" (Order in Council) instrumenta palīdzību, kasšajā gadījumā ir primārs tiesību akts (atšķirībā no augstāk apskatītās padomes pavēles, ar kuru izdodsekundāru tiesību aktu saskaņā ar parlamenta deleģējumu).Vēsturiski karaliskā prerogatīva nozīmēja, ka tikai monarham ir pilnvaras rīkoties attiecīgajā jomā.Taču, tā kā Lielbritānija jau gadsimtiem nav absolūta monarhija, monarhs sāka savu kompetenciīstenot ar ministru starpniecību: sākotnēji, pirms attiecīgo pilnvaru veikšanas, konsultējoties arministriem, un vēlāk jau pilnībā deleģējot attiecīgo jomu pārvaldi ministriem. Tādējādi, šobrīdkaraliskā prerogatīva tiek raksturota kā pilnvaras, kas daudzu gadu garumā ir nodotas tieši no monarhaministriem un kas ministriem cita starpā ļauj, piemēram, pasludināt karu, regulēt civildienestu, izdotpases un piešķirt apbalvojumus bez jebkādas parlamenta piekrišanas. Tātad, būtiska karaliskāsprerogatīvas pazīme ir, ka tās īstenošana neprasa parlamenta iesaistīšanos. 241 Savukārt paša monarhaiesaistīšanās karalisko prerogatīvu īstenošanā mūsdienās ir gandrīz neesošo (izņemot dažas specifiski"karalienes prerogatīvas") – tādēļ ir bijuši arī priekšlikumi pārdēvēt karalisko prerogatīvu par ministruizpildvaru. 242 Lielbritānijas tiesību doktrīnā un praksē nepastāv izsmeļošs karalisko prerogatīvusaraksts. Taču svarīgākās karaliskās prerogatīvas Lielbritānijas starptautisko attiecību jomā, ko valdībavar īstenot bez parlamenta piekrišanas, ir:240 S.de Smith, R.Brazier, Constitutional and Administrative Law, 6th ed. London, 1989, 140.lpp.241 Parlamenta valsts pārvaldes komitejas paziņojums, PASC 19 Session 2002-03, Press Notice No.19. Pieejams:http://www.parliament.uk/parliamentary_committees/public_administration_select_committee/pasc_19.cfm (skatīts09.09.2009).242Parlamenta valsts pārvaldes komitejas 4.ziņojums. Pieejams:http://www.publications.parliament.uk/pa/cm200304/cmselect/cmpubadm/422/42204.htm (skatīts 09.09.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200981© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009