11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

kā tas ir atrunu [..] gadījumos. Ir vēlams, lai tās būtu zināmas pārējām pusēm, bet topastāvēšanas ignorēšana neatņem tām to tiesiskās sekas." 657No otras puses, kā norādījusi STK, ja divpusēja līguma gadījumā viena puse izdara skaidrojošudeklarāciju, kuru otra puse pieņem, tad šī deklarācija kļūst <strong>par</strong> autoritatīvu šī līguma skaidrojumu. 658(c)Nacionālā regulējuma problēmasLatvijas nacionālie tiesību akti neregulē, kas, kad, pie kādiem nosacījumiem un saskaņā ar kāduprocedūru var izteikt atrunas vai skaidrojošas deklarācijas. Nav arī procedūras, kā Latvijai jāizvērtēcitu valstu izteiktas atrunas un jāizlemj, vai izteikt pret tām iebildumus vai nē.No atrunu izteikšanas procedūras viedokļa, svarīgākā tiesību norma, kas Latvijai saistoši regulē atrunuizteikšanas procedūru, ir noteikta Vīnes līgumtiesību konvencijas 19.pantā, kas nosaka:"Valsts, <strong>par</strong>akstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam, var veiktatrunu, izņemot gadījumus, kad:a) līgums aizliedz veikt atrunas;b) līgums <strong>par</strong>edz, ka var veikt tikai īpaši noteiktas atrunas, kuru skaitā neietilpst konkrētāatruna, vai;c) gadījumos, kas neietilpst a) un b) punkta noteikumos, atruna nav savienojama ar konkrētālīguma objektu un mērķi."Šī norma pietiekami skaidri nosaka atrunu būtību un mērķi starptautisko tiesību izpratnē, taču nekādāveidā neregulē gadījumus, kuros valstij vajadzētu apsvērt vai vēlēties izteikt atrunas – šādu gadījumuregulējums ir nacionālo tiesību kompetencē. Tā kā Latvijas tiesību aktos šāda regulējuma trūkst, tadnav skaidrs, kas un kādā veidā ierosina izteikt atrunas. Nav arī <strong>par</strong>edzēts nošķīrums starp atrunām unskaidrojošām deklarācijām.Tomēr regulējuma trūkums nav traucējis Latviju izmantot šādus vienpusējus starptautisko tiesībuinstrumentus. Praksē Latvija daudzkārt ir īstenojusi tiesības veikt atrunas pie noslēgtajiemstarptautiskajiem līgumiem. Piemēram, Latvija ir veikusi atrunu pie ANO Konvencijas <strong>par</strong>starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 659 saskaņā ar šīs konvencijas 96.pantu 660 . Taču657Sixth Report of the Special Rapporteur, Mr. Alain Pellet, U.N.Doc. A/CN.4/518/Add.1, p.17. Pieejams:http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N01/379/26/PDF/N0137926.pdf?OpenElement (aplūkots 04.10.2009).658Report of the ILC on its 54th Session, ILC Report A/57/10, 2002, p.56. Pieejams:http://untreaty.un.org/ilc/reports/2002/2002report.htm (aplūkots 04.10.2009).659 19.06.1997. likums "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju <strong>par</strong> starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevumalīgumiem". Latvijas Vēstnesis, 170 (885), 03.07.1997.660 Norāde uz atrunas veikšanas faktu pieejama: http://www.cisg.law.pace.edu/cisg/countries/cntries-Latvia.html (aplūkots03.10.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009208© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!