Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

arī apstāklim, ka šāds līgums ir noslēgts, neuzrādot īpašas pilnvaras atbilstoši Vīnes līgumtiesībukonvencijas 7.pantam.Tādējādi, starpresoru līgumiem vajadzētu tikt uzskatītiem par starptautiskiem līgumiem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē tikai tad, ja:(i)pušu nodoms ir bijis saistīts valsti, nevis tikai atsevišķo resoru;(ii) līgumu parakstījusi kāda no Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrajā daļāminētajām personām, kas pārstāv valsti bez īpašām pilnvarām; vai(iii) līgumu parakstījusī persona uzrādījusi īpašas pilnvaras pārstāvēt Latviju vai nolīguma īpašā konteksta izriet, ka šādas pilnvaras bijušas.Saskaņā ar šo analīzi, starpresoru līgumi to tiešā nozīmē būtu jānošķir no Latvijai saistošiemstarptautiskiem līgumiem. Starpresoru līgums, ja tas plānots tikai kā konkrēto iestādi vai neatkarīgopublisko personu saistošs, nedrīkstētu tikt dēvēts par "Latvijas Republikas starptautisko līgumu", kā tasir pašreizējā Speciālā likuma 2.pantā. Šajā jautājumā vajadzētu ņemt vērā Igaunijas praksi, kurstarpiestāžu līgumi ir atsevišķi regulēti FRA 4.nodaļā 808 , nošķirot tos no Igaunijas Republikasstarptautiskajiem līgumiem.Savukārt, ja konkrētu starptautisko līgumu, ko ir plānots noslēgt Latvijas Republikas vārdā, vēlasnoslēgt kāda iestāde vai neatkarīga publiska persona, tad būtu vēlams, lai līguma galīgo noslēgšanuveic Ministru kabinets, kaut gan iestāde vai neatkarīgā publiskā persona varētu vest sarunas par līgumanoslēgšanu vai saskaņot tā tekstu. Proti, būtu vēlams jēdzienu "starpresoru līgums" rezervēt tikaitādiem līgumiem, kas nav paredzēti kā saistoši Latvijas valstij.6.9.3. Terminoloģijas apsvērumiTermins "starpresoru līgumi" Speciālā likuma izpratnē attiecas uz starptautiska rakstura vienošanosstarp Latvijas un citas valsts iestādi, bet termins "starpresoru vienošanās" Administratīvā procesalikuma izpratnē nozīmē vienošanos starp Latvijas iestādēm, kas atrodas dažādu Ministru kabinetalocekļu padotībā. Arī līgums un vienošanās ir pēc satura gandrīz identiski jēdzieni: līgums tiek definētskā "vienošanās (parasti rakstveidā) par savstarpējām saistībām", bet viena no "vienošanās" definīcijāmir "līgums, kas nosaka savstarpējas saistības, nolīgums". 809 No vienas puses, šāda terminoloģijaspārklāšanās var radīt pārpratumus. No otras puses, jēdziens "resors" un "starpresoru" jau ir ierastilatviešu valodas juridiskajā terminoloģijā, ko apliecina to izmantošana tādā salīdzinoši jaunā normatīvāaktā kā Administratīvā procesa likums. Turklāt, jēdziens "starpresoru" pats par sevi ir juridiski neitrālsattiecībā uz iestāžu piederību nacionālam vai citas valsts resoram.808 Foreign Relations Act (FRA). Pieejams: http://www.legaltext.ee/text/en/XX10003.htm (aplūkots 19.10.2009).809 Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. Autoru kolektīvs, D.Guļevska (red.). Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 883 lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009265