Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

autonomija. Tādējādi, EKL paredzētajai strīdu risināšana metodei (Eiropas Kopienu tiesā) ir priekšrokapār jebkuru citu strīdu risināšanas metodi. 802Latvijas valsts pārvaldes praksē ir ticis arī uzdots jautājums, vai šķīrējtiesu klauzulu iekļaušanastarptautiskajos līgumos nevarētu būt pretrunā ar Civilprocesa likumu 803 . Šķīrējtiesu klauzulaietveršana ir izplatīta daudzos starptautiskos līgumos, it īpaši divpusējos starptautiskos līgumos.Piemēram, strīdu risināšanu dažādās gan institucionālās, gan ad hoc ārvalstu šķīrējtiesās paredz gan1992.gada 10.marta Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību parieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību 804 , gan 1995.gada 13.janvāra Latvijas Republikasvaldības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējuaizsardzību. 805 Visticamāk, iespējamās bažas par šādu klauzulu pretrunu ar Civilprocesa likumu irbalstītas Civilprocesa likuma 487.panta pirmā panta 2.punkta regulējumā, kas nosaka, ka šķīrējtiesāvar nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu, kurā kaut viena puse ir valsts vaipašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības.Tomēr, šādām bažām par šķīrējtiesu klauzulu starptautiskajos līgumos iespējamo pretrunu Civilprocesalikumam nav pamata. Pirmkārt, starptautiskam līgumam ir piemērojamas starptautisko publisko tiesībunormas, nevis Latvijas nacionālo tiesību normas, tādējādi Civilprocesa likuma uz šādiem līgumiem unno tiem izrietošiem strīdiem vispār neattiecas. Otrkārt, arī pašā Civilprocesa likuma 487.pantā jau iratrodama atbilde uz jautājumu: tas attiecas uz civiltiesisku strīdu nodošanu šķīrējtiesā. Savukārt strīds,kas ir radies starp divām valstīm vai arī starp valsti un citas valsts ieguldītāju uz starptautiska līgumapamata, nav civiltiesisks strīds pat tad, ja tas skar komerciālus un saimnieciskus jautājumus, bet ganstarptautisko publisko tiesību strīds.Tomēr pastāv divas īpašas situācijas, kurā arī civiltiesisks līgums varētu tikt izskatīts starptautiskāšķīrējtiesā. Pirmkārt, lai gan šķīrējtiesu praksē parasti tiek nošķirtas prasības uz starptautiskā līgumapamata (kas ir piekritīgas līguma šķīrējtiesai) un privāttiesiskā līguma pamata (kas ir piekritīgas stridurisināšanas kārtībai, ko puses ir izvēlējušās), dažos ieguldījumu aizsardzības līgumos šķīrējtiesukompetence ir formulēta ļoti plaši (jebkuri strīdi attiecībā uz ieguldījumu, arī attiecībā uz privāttiesiskuieguldījumu līgumu). Lai gan līdzšinējā praksē šķīrējtiesas vēl nav pieņēmušas tikai uz šo klauzulubalstītas prasības, turpmākā prakse var būt arī citāda. Otrkārt, iespējams, ka valsts var reizē pārkāptstarptautisku līgumu un privāttiesisku līgumu, piemēram, izmantojot savu puissance publique 806 , laipārkāptu privāttiesisku līgumu (pieņemot likumu aizliedzot līguma pildīšanu), kas reizē pārkāptu802 Lieta C-459/03 (Komisija pret Īriju; MOX rūpnīca). [2006]. ECR I-04635, paras.123-125.803 14.10.1998. likums "Civilprocesa likums". Latvijas Vēstnesis, 326/330 (1387/1391), 03.11.1998.804 Augstākās padomes 28.10.1992 lēmums "Par līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdībupar ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību ratificēšanu", Ziņotājs, 03.12.1992, nr. 46.805 25.05.1995. likums "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ieguldījumuveicināšanu un savstarpēju aizsardzību", Latvijas Vēstnesis , 01.06.1995, nr. 84.806 Publiskā vara (franču val.).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009262© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009